- hujova janvārī
- 1/13/19 01:25 pm
- "ja ļjubju etot garod, no zimaa zdjecs šļišķom dļjinaa" - tieši tā es arī kaut kā jūtos. Ziemas sesija ir pārāk ievilkusies. Es esmu sevi pazaudējusi datora ekrānā ar times new roman fontu, 12 punktu burtu izmēru un 1,5 lielu rindstarpu. Mans dušā iešanas un ēšanas režīms ir pazudis starp to garo atstarpi starp rindiņām, ko pieprasa universitāte. Jo kad ir sesija man patīk iztēloties, ka kaut kas tāds ir bijis, ka es taču pirms mirkļa dzīvoju ļoti apzināti, ļoti pieklājīgi un pareizi, mani netikumi bija viltīgi maskējušies starp parasto kasiera darbu un daudzajām stundām iekš youtube, bet tagad! tagad ziniet no rīta līdz vakaram (jeb precīzāk no vakara līdz rītam) ir jāpavada lasot, rakstot, analizējot!! Vai dies, kas par necilvēcību? kas par augstprātību?! HA!! Bet vai tad tas nav tas ko mēs sapņojam darīt? vai tas nav tas uz ko tiecamies? hmm, man šķiet kaut kur šajās vēlmēs mēdzu pazust un pazust tālu.
Kad ar sevi konfliktēju pavisam noteikti atklāju savu iekšējo dekartu, kad raudu es esmu jeb kurš no visiem tiem grieķu vīriešiem kurus nelaimīgā kārtā uzrunājis sokrats uz vairāku "gadsimtu" ilgu sarunu, kad priecājos esmu prātā sajucis fuko, kuru visi tikai vēro un cenšas sodīt, kad veikalā pērku cīsiņus uz atlaidēm pavisam čīzīgā kārtā esmu savs un tavs iekšējais markss... taču šeit pavisam noteikti svarīgi arī saprast, ka šie ir tikai mani iekšējie es - tie nekad nenonāks konfliktā ar ārpasauli un nekad nemijiedarbosies ar apkārtējiem (ja nu vienīgi kādā saspringtā nirvānas stāvoklī). tie tikai grauzīs mani un laizīs manus atsalušos kāju pirkstus un zilo degungalu. HA!!
"mama - anarhijaa, papa - stakan portveijņa" - visi tie kuri alkst pēc struktūrām un likumiem - šis taču ir postmodernisma uzplaukums, mazie! varat iet bekot!! SPASIBO! - 1 commentLeave a comment
- 1/13/19 02:47 pm
-
agreed and felt very much
- Reply