Reizēm iedomājos, ka tas cik ļoti esmu atkarīga no laikapstākļiem ir vienkārši smieklīgi. :
Kad spīd saule - viss pārsvarā ir labi,ir spēks, griba. Kad līst un salst - negribas neko. Tieši tik vienkārši. Es pat to varētu pārnest citā līmenī - reizēm šķiet, ka aukstumā un pelēcībā es ciešu.
Cik daudzi pieauguši cilvēki ejot mājup no transporta pieturas ir raudājuši, jo ir auksti un pelēki? Vai var būt tā, ka daži cilvēki vienkārši piedzimuši aukstumneizturīgi, vai atbilde, kā parasti, ir piemērots apģērbs? Kā jūs to izturat?
Kājas it kā siltas, bet raudāt gribas tāpat.
Kad spīd saule - viss pārsvarā ir labi,ir spēks, griba. Kad līst un salst - negribas neko. Tieši tik vienkārši. Es pat to varētu pārnest citā līmenī - reizēm šķiet, ka aukstumā un pelēcībā es ciešu.
Cik daudzi pieauguši cilvēki ejot mājup no transporta pieturas ir raudājuši, jo ir auksti un pelēki? Vai var būt tā, ka daži cilvēki vienkārši piedzimuši aukstumneizturīgi, vai atbilde, kā parasti, ir piemērots apģērbs? Kā jūs to izturat?
Kājas it kā siltas, bet raudāt gribas tāpat.
Comments
|
Re kā!
Un ir arī iemesls nesmaidīt.
Un ir arī iemesls nesmaidīt.
(Reply to this) (Parent)