nekurlande

03:42 pm: Šādās rudens dienās, kad viss uz īsu mirkli ir krāsains un šausmīgi kluss, man pietrūkst pasaku mājas 'Undīne'. Lielā, skaistā māja plašiem logiem, čīkstošām kāpnēm, pilna koku, akmeņu, gleznu, grāmatu un jūras smaržas. Kaut kur tumsā starp svecēm, tējām lielās māla krūkās un senču kalendāru, kas tieši tobrīd aicināja ciemos veļus, tur varēja spēlēt klavieres. Un jo klusāk es uzvedos, jo skaļāk māja elpoja. Un vispār, un vispār. To raudeņu smaržu es neaizmirsīšu nekad.
Šobrīd skatos uz rudens apmīļoto Zaķusalu. Siltas skumjas par visa gaistošumu ir visbiežākais agregātstāvoklis, kurā atrodos. Ietinos tanī kā savā melnajā mētelī un aizdedzinu cigareti.