nekurlande

01:28 pm: Man nav ne jausmas, kas pēdējos gados notiek Eirovīzijā, bet pēc ziņu portālu virsrakstiem un bildēm spriežu, ka vairs nevajag būt kalsnai, plastiskai plastmasas lellei (vai lellim) ar apjomīgu smaidu, lai uzvarētu Eirovīzijā, un pat ja tas ir mākslīgs lēmums - tas ir solis uz priekšu.
Es tiešām nevēlos maitāt sev apetīti pirms pusdienām, izskatot visus Eirovīzijas dalībnieku priekšnesumus, tāpēc ļoti neobjektīvi pēc pāris sekundēm no uzvarētājas dziesmas un mūsu pārstāves apskatīšanas un pēc bildēm, kuras redzēju 'Delfos' minēšu, ka tagad laikam uzvarēt var arī pateicoties savam sniegumam, balsij un oriģinalitātei. Pēc fotogrāfijām spriežot, šī gada uzvarētāja nav nekāds modes reklāmu ideāls un viņai, ļoti iespējams, piemīt kāda garīgās un varbūt arī fiziskās attīstības patoloģija (spriežot pēc sejas izteiksmēm, mēdīšanās un ķermeņa valodas). Un tas ir lieliski, ka arī Eirovīzija beidzot sāk pieņemt dažādus, īstus cilvēkus (lai gan, protams, samākslotus pēc vella) un forši, ka ir valstis, kas sūta uz Eirovīziju šādus cilvēkus (atšķirībā no Latvijas, kas brīnās kāpēc nepaveicās 'mūsu' garkājainajai, slaidajai Laurai, kas apveltīta kā ar garšīgu uzvārdu, kas atmiņā atsauc itāļu virtuvi, tā arī ar cienījamu dekoltē, nemaz nerunājot par absolūti neorģinālo, garlaicīgo dziesmu). Kamēr cilvēki nesūtīs uz turieni personas, kurām ir kaut mazākā kripata no orģinalitātes, īstuma, vai vēstījuma - nekas tur nemainīsies.

Bet viss šis mani noved pie ar Eirovīziju maz saistītām domām par lieko svaru. Pēdējo gadu laikā esmu pamanījusi, ka ekrānā parādījušās vairākas popdziedātājas un pat modeles, kuras ir apveltītas ar lieko svaru (domāju par cilvēkiem ar tiešām daudz liekā svara, nevis par apaļīgām, mīlīgām formām, kuras, manuprāt, ir pilnīgi normālas un ļoti skaistas).
Visi dzied dziesmas par dibeniem, sevis pieņemšanu un tādām lietām, bet es domāju vai TIEŠĀM vēstījums ir par sevis pieņemšanu, vai tikai par naudu? Ļoti daudzi jauni cilvēki, piemēram, Amerikā, vai Lielbritānijā, ir aptaukojušies no neveselīgā ēdiena un mazkustības, ja popkultūra nepārstāvēs arī viņu intereses, viņi to tik daudz nepatērēs un kasēs ieripos mazāk monētiņu. Tāpēc ir jārāda aptaukojušies cilvēki, kuri dzied kaut ko par trekniem dibeniem un bieži vien dziesmās nosoda cilvēkus, kuri ir veselīgā fiziskā formā (populārākais termins, ko esmu dzirdējusi, laikam ir “skinny bitches”). Ekrānos jārāda tādi cilvēki, kuri, ļoti iespējams, ir aptaukojušies slinkuma dēļ (tā kā es, kurai pa ziemu ir uzaudzēts glīts picas vēderiņš) un jāturpina malt kaut kas par sevis pieņemšanu, lai jaunieši pirktu kā burgerīšus, tā arī augstos šortus un topiņus, kas izceltu viņu apaļumus.
Lai vai kā, ja tam visam ir kaut NEDAUDZ dvēseles un sevis pieņemšana tiešām sāk palikt modē, jo tas ir izdevīgi gan pircējam, gan pārdevējam - lai jau viņi karina banānus uz mūsu ausīm un baro ar kebabiem. Jo vairāk cilvēku jutīsies brīvi, nesamāksloti un pieņems sevi, jo laimīgākā pasaulē mēs dzīvosim.