Šodien atkal kaut kāds vājums mācās virsū darba dēļ. :
Skatos kā visi pārgurušie darbnīcu meistari čiņī augšā un labo lelles melnām mutēm visiem entajiem jauniestudējumiem, kuri notiek paralēli + ejošās izrādes, kur visu laiku kaut kas lūzt un jālabo. Daži histēriski smejas, kādam trīc rokas un vēl par dažiem man ir aizdomas, ka tie vai nu dzer zāles, vai šņabi.
Daži no teātra uz darbu šajā laikā nāk septiņas dienas nedēļā. Jā, septiņas.
Jo nevienam jau nepateiksi, ka Tev ir miega bads, ģimene, ārpus darba dzīve, vai kas tur vēl.
Baisi mainījušies gada, pusotra laikā ir jaunie darbinieki. Tādi, kas ar platu smaidu iesoļoja pa durvīm. Pilni naivu ilūziju, vai vismaz bez aizdomām.
Visu laiku jūtos slikti, ka visai pasaulei man jāpielāgojas,vecāki vairs sen nesauc ciemos uz svētkiem un mājās vairs neko par manu darbu negrib dzirdēt.
Bet man jau nekas diži vairāk nav ko sacīt. Es cenšos piefiksēt kas notiek apkārt pasaulē, lai vakarā krogā varētu pastāstīt kādu anekdoti, kaut ko nedaudz piepušķojot, lai cilvēkiem nāk smiekli, bet nekam citam man diži kapacitātes nepietiek.
Mājās esot vai nu guļu, vai ēdu kaut kādu džankfūdu.
Un bēdīgākais ir tas, ka apkārt tik daudzi cilvēki savos 20 +, 30 + ir ievilkti tajā vāveres riteņa gaļasmašīnā un atgādina blāvas ēnas no sava agrīnā košuma.
Kā mēs bļed tur nokļuvām un atļāvām tam notikt?!
Un nedod dievs vēl kāds iepīkstas par bērnu jautājumu manai paaudzei.
Kad? Man ir grūtības atrast laiku, lai izmazgātu sev matus.
Un tad gudri cilvēki man jautā - a kāpēc tad tu ej uz bāru, vai koncertu, ja nav laika ieet dušā? Ziniet kāpēc? Jo es faking neesmu mirusi. Es arī gribu dzīvot un tas, ka dažreiz guļu 5 stundas naktī nav neviena darīšana.
Tanī pat laikā ir tās skaistās, skaistās darba dienas, kad visi joko, met kūleņus, viss iet no rokas, bērni smejas un kolēģi ir tik jauki, ka es saprotu, ka es varbūt nekad nespēšu aiziet no šitā.
Un saule, atvaļinājums, un viss tas.
Visu laiku pie sevis ceru, ka no debesīm, vai zemes, vai sarkana traktora izlīdīs kāds eņģelis un pateiks man ko man darīt. Un tā ir visās dzīves jomās.
Bet būt neticīgam reizēm ir grūti.
Tu stāvi viens sūdu bedrē, vai margrietiņu pļavā un būs vien pašam jāizlemj, kur iet tālāk.
Un tu pats esi par visu atbildīgs, un pats pie visa vainīgs.
Skatos kā visi pārgurušie darbnīcu meistari čiņī augšā un labo lelles melnām mutēm visiem entajiem jauniestudējumiem, kuri notiek paralēli + ejošās izrādes, kur visu laiku kaut kas lūzt un jālabo. Daži histēriski smejas, kādam trīc rokas un vēl par dažiem man ir aizdomas, ka tie vai nu dzer zāles, vai šņabi.
Daži no teātra uz darbu šajā laikā nāk septiņas dienas nedēļā. Jā, septiņas.
Jo nevienam jau nepateiksi, ka Tev ir miega bads, ģimene, ārpus darba dzīve, vai kas tur vēl.
Baisi mainījušies gada, pusotra laikā ir jaunie darbinieki. Tādi, kas ar platu smaidu iesoļoja pa durvīm. Pilni naivu ilūziju, vai vismaz bez aizdomām.
Visu laiku jūtos slikti, ka visai pasaulei man jāpielāgojas,vecāki vairs sen nesauc ciemos uz svētkiem un mājās vairs neko par manu darbu negrib dzirdēt.
Bet man jau nekas diži vairāk nav ko sacīt. Es cenšos piefiksēt kas notiek apkārt pasaulē, lai vakarā krogā varētu pastāstīt kādu anekdoti, kaut ko nedaudz piepušķojot, lai cilvēkiem nāk smiekli, bet nekam citam man diži kapacitātes nepietiek.
Mājās esot vai nu guļu, vai ēdu kaut kādu džankfūdu.
Un bēdīgākais ir tas, ka apkārt tik daudzi cilvēki savos 20 +, 30 + ir ievilkti tajā vāveres riteņa gaļasmašīnā un atgādina blāvas ēnas no sava agrīnā košuma.
Kā mēs bļed tur nokļuvām un atļāvām tam notikt?!
Un nedod dievs vēl kāds iepīkstas par bērnu jautājumu manai paaudzei.
Kad? Man ir grūtības atrast laiku, lai izmazgātu sev matus.
Un tad gudri cilvēki man jautā - a kāpēc tad tu ej uz bāru, vai koncertu, ja nav laika ieet dušā? Ziniet kāpēc? Jo es faking neesmu mirusi. Es arī gribu dzīvot un tas, ka dažreiz guļu 5 stundas naktī nav neviena darīšana.
Tanī pat laikā ir tās skaistās, skaistās darba dienas, kad visi joko, met kūleņus, viss iet no rokas, bērni smejas un kolēģi ir tik jauki, ka es saprotu, ka es varbūt nekad nespēšu aiziet no šitā.
Un saule, atvaļinājums, un viss tas.
Visu laiku pie sevis ceru, ka no debesīm, vai zemes, vai sarkana traktora izlīdīs kāds eņģelis un pateiks man ko man darīt. Un tā ir visās dzīves jomās.
Bet būt neticīgam reizēm ir grūti.
Tu stāvi viens sūdu bedrē, vai margrietiņu pļavā un būs vien pašam jāizlemj, kur iet tālāk.
Un tu pats esi par visu atbildīgs, un pats pie visa vainīgs.
Comments
|
Kas tās ir par naivām ilūzijām tiem, kas iesoļo? Un kāda ir pretstatītā (ko viņi nezin) realitāte?
(Reply to this) (Thread)
|
Nu, nezinu, aprakstītais darba grafiks varbūt? Darbs pa naktīm pirms izrāžu nodošanas, ko neviens darbā stājoties nepasaka. Kliegšana,lamāšana,pazemošana.
Untumaini un klīrīgi mākslinieki, režisori aktieri, kuri savu nerealistisko ideju dēļ bieži vien liek visu pārtaisīt vairākas reizes. Nevērīga izturēšanās pret darba inventāru kā rezultātā tas visu laiku ārpus jau esošajiem uzdevumiem jālabo.
Strauji pieaugošais paralēlu jauniestudējumu skaits.
Par ilūzijām, es nezinu, man nebija nekādu ilūziju, bet dažiem no tiem, kuri pa taisno no skolām nāk varbūt likās, ka būs nedaudz vairāk laika izveidot darbu, vai ka kāds sākumā iedos kādu padomu pēc kādiem principiem veidot konkrētus objektus, kuru veidošanu skolās nemāca, utt.
Untumaini un klīrīgi mākslinieki, režisori aktieri, kuri savu nerealistisko ideju dēļ bieži vien liek visu pārtaisīt vairākas reizes. Nevērīga izturēšanās pret darba inventāru kā rezultātā tas visu laiku ārpus jau esošajiem uzdevumiem jālabo.
Strauji pieaugošais paralēlu jauniestudējumu skaits.
Par ilūzijām, es nezinu, man nebija nekādu ilūziju, bet dažiem no tiem, kuri pa taisno no skolām nāk varbūt likās, ka būs nedaudz vairāk laika izveidot darbu, vai ka kāds sākumā iedos kādu padomu pēc kādiem principiem veidot konkrētus objektus, kuru veidošanu skolās nemāca, utt.
|
Jā, pabēdīgi, paldies.
Kaut ko "normālu" kā darbavietu man ir reti nācies sastapt nu jau gandrīz 30 gadu laikā, un man šķiet, ka paliek tikai sliktāk.
Kaut ko "normālu" kā darbavietu man ir reti nācies sastapt nu jau gandrīz 30 gadu laikā, un man šķiet, ka paliek tikai sliktāk.
|
Tāda sajūta reizēm rodas, ka šajā jomā nepaliek labāk.
Apzinos, ka darbā grūti laikam iet vairumam. Bet tik un tā reizēm uznāk vājums un gribas pasūdzēties arī par savu darba vietu.
Jāturas (vai jāmaina darba vieta).
Un jācer, ka kādam varbūt paveicas.
Apzinos, ka darbā grūti laikam iet vairumam. Bet tik un tā reizēm uznāk vājums un gribas pasūdzēties arī par savu darba vietu.
Jāturas (vai jāmaina darba vieta).
Un jācer, ka kādam varbūt paveicas.
(Reply to this) (Parent)
es kaut kā esmu novērojis, ka tie, kuri kliedz, ka šausmīgi daudz darba - neko nedara.
(Reply to this) (Thread)
|
Ir tādi cilvēki, kuriem nekas nav jādara un kuri sūdzās par pārslodzi? Kas tie par darbiem, kuros nav nekas jādara?
Nezinu par citiem darbiem, bet manā darbā, piemēram, nespīd ofisnieku beņķa deldēšana un feisbuka skrullēšana. Tur paveicas, ja pusdienpauze trāpās, ja var piesēst uz krēsla kādu brīdi.
Man šodien paveicās un varēju paralēli maizes ēšanai pierakstīt šo, lai nomierinātu nervus un saņemtu spēkus.
Bet tam jau ciba arī ir domāta.
Cilvēki var rakstīt par saviem breikdauniem, piedzīvojumiem, labajām dienām, novērojumiem, ja uzskata to par vajadzīgu, un viņiem tas palīdz grūtos, un vieglos brīžos, un ja kādam šis formāts liekas nesimpātisks, tad ir daudz citas vietnes, kur ir visādi joki, pozitīvas atziņas un ēdienu receptes.
Nav jāmoka sevi ar kliedzieniem, var pagriezt skaļāk radio.
Nezinu par citiem darbiem, bet manā darbā, piemēram, nespīd ofisnieku beņķa deldēšana un feisbuka skrullēšana. Tur paveicas, ja pusdienpauze trāpās, ja var piesēst uz krēsla kādu brīdi.
Man šodien paveicās un varēju paralēli maizes ēšanai pierakstīt šo, lai nomierinātu nervus un saņemtu spēkus.
Bet tam jau ciba arī ir domāta.
Cilvēki var rakstīt par saviem breikdauniem, piedzīvojumiem, labajām dienām, novērojumiem, ja uzskata to par vajadzīgu, un viņiem tas palīdz grūtos, un vieglos brīžos, un ja kādam šis formāts liekas nesimpātisks, tad ir daudz citas vietnes, kur ir visādi joki, pozitīvas atziņas un ēdienu receptes.
Nav jāmoka sevi ar kliedzieniem, var pagriezt skaļāk radio.
ierēdnes kultūras ministrijā, parasti strādā 2-3 vietās, bieži iedzer. esmu ar tādām strādājis - ļoti pareizas, vienmēr gaudo par mazo naudu un daudzo darbu.
|
Var jau tā būt.
Laikam neesmu saskārusies tik daudz ar šo tipu.
Bet mani vienmēr izbrīnījis, ka reklāmas aģentūrās, dažādās valsts iestādēs pie kompjiem, utt, daži cilvēki var lielu laika daļu sēdēt visādos soc.tīklos un zibenīgi atbildēt uz ziņām.
Bet var jau būt, ka viņi paralēli kaut ko dara, vai iespringt kad kaut kādi termiņi tek. Kas to lai zina.
Nu, vai arī nedara.
Man vairāk sanāk fizisks darbs - krāmēt kastes, tās pārbīdīt, skraidīt turpu atpakaļ pa kāpnēm kaut ko nesot, mazgāt, gludināt, kaut ko griezt, līmēt, melnās drēbēs uz ceļiem rāpot kaut ko padodot aktierīšiem, utt.
Laikam neesmu saskārusies tik daudz ar šo tipu.
Bet mani vienmēr izbrīnījis, ka reklāmas aģentūrās, dažādās valsts iestādēs pie kompjiem, utt, daži cilvēki var lielu laika daļu sēdēt visādos soc.tīklos un zibenīgi atbildēt uz ziņām.
Bet var jau būt, ka viņi paralēli kaut ko dara, vai iespringt kad kaut kādi termiņi tek. Kas to lai zina.
Nu, vai arī nedara.
Man vairāk sanāk fizisks darbs - krāmēt kastes, tās pārbīdīt, skraidīt turpu atpakaļ pa kāpnēm kaut ko nesot, mazgāt, gludināt, kaut ko griezt, līmēt, melnās drēbēs uz ceļiem rāpot kaut ko padodot aktierīšiem, utt.
mani pārsteidz - kā cilvēks var strādāt 5-10 darba vietās. tā arī tur notiek korupcija, ka iedod vēl vienu darba vietu, vēl vienu slodzi.
(Reply to this) (Parent)
gan jau arī iestādē, kur tu strādā ir 12 valdes locekļi, 2 finanšu padomnieki un 5 vecākie eksperti. + visādi sabiedrisko attiecību, darba drošības, datu aizsardzības speciālisti, vismaz 3 resni sargi.
|
Ir, ir.
To, kuri sēž ir daudz.
Un neviens īsti nevar atbildēt, kad prasu kāpēc viņi tur sēž. Bet algu viņi saņem.
To, kuri sēž ir daudz.
Un neviens īsti nevar atbildēt, kad prasu kāpēc viņi tur sēž. Bet algu viņi saņem.