Miega bads, liekas, ja es tagad aizietu gulēt, nepamostos līdz nākamajam rītam. gribas brīvdienas un tāgas, kurās mani neviens netraucētu un nebūtu nekur jādodas.

***

Bēniņs, čuči saldi

Pagalvī liec melus,

Apsedzies ar madiem,

Čuči, ir jau vēls.

Bērniņ, kuš'i, kuš'i,

Nemodini zvērus,

Vilkiem izsalkušiem

Nebūs tevis žēl.

Bērniņ, guli cieši,

Acis never vaļā,

Gribi redzēt tiešām

Kā tos plānus kaļ?

Bērniņ, nepamosties,

Nāsis nodur dūnās,

Neraudi, nedz stosties,

Laiks lai dzīvi maļ.

(Misty)

beidzot atkal izskatos pēc ciuvēka ar īsto matu krāsu :D

paldies tev :*

Būšu īsa savos izteikumos - brīvdienas bija pasakainas un nogurdinošas :D

Sasēts daudz labības, sastādīti kartupeļi, ieiets melnajā pirtī (sen nebiju bijusi), pavadīts daudz laika ar dēlu, mājās veikta mazā pavasara tīrīšana un konstatēts, ka tev ir daudz nederīgu lietu sakrājies.

Nespēja izšķirot kādu kasti bez asarām un tāpēc kaste tika nolikta dziļi skapī un kad to spēšu, tad izšķirošu...

gribu vēl - brīvdienas :)

Priekšā jaukas 5 brīvdienas un šodien strādāt negribas nemaz... Maršruts jau ir iezīmēts - šodien uz Valmieru, rīt uz Ērģemi, kopā ar dēlu, sesdien atkal uz Valmieru, svētdiena Valmierā un vakarā uz mājām atpūsties, bet varbūt izklaidē... :) gribās, lai ārā spīd saulīte un brīvdienās ir jauks laiks, jo ļoti, ļoti negribas sēdēt istabā un blenzt TV.

PS: Katrs dzīvo pēc labākās sirdsapziņas...

Šorīt izdzirdētā diesma atsauca atmiņā kādu dienu pirms ļoti ilga laika.

Kur ir palikusi mūsu jaunība/trakulība/bohēma utt.?

2004.gada beigas...

Šī rīta atziņa - ja negribi sabojātu dienu, neej pie zobārsta no rīta.

Visdraņķīgākā sajūta ir tad, kad tev sāk iziet anestēzija, tu sāc sajust pasaules sāpi un tev vairs negribas itin neko, kā vien lai tevi liek mierā...

Jautras brīvdienas:

1. "menti" paņēma pie dziesmas ar ātrumu 135 km/h, nosmīkņāja vēl par manu "sporta" auto

2. ar Luvru bijām uz jūru ar apelsīniem un ķiršu vīnu

3. apmeklēts pasākums pie 3 gaviļniekiem

Sen nebija bijusi kārtīga atpūta - man prieks par sevi :D

Pie tāda modinātāja var pierast...

***

Noskūpstīšu tavus

Lūpu kaktiņus,

Cik vien maigi lūpas

Pieskarties tiem spēj.

Tas būs sākums visam;

Tās būs beigas visam,

Ja viens otram abi

Nespēsim teikt NĒ.

Dedzinoši karsti

Ausīs skanēs čuksti,

Sveces liesma maigā

Dzirdēs tos un sarks.

Glāsti plūdīs straumēm,

Viļņos tie un bangos.

Jau ar vētras spēku

Turpināsies nakts.

Skropstas pāri vaigam,

Pāri kaklam slīdēs.

Kņudinās un glāstīs

Mežģīnes un zīds.

Mūsu pirksti mezglos

Neprātīgi siesies,

Atslābstot un rimstot

Vien kad pienāks rīts.

Nagi viegli skrāpēs

Sārtas zīmes ādā,

Tikai abi mēs tās

Spēsim izlasīt.

Mēle strauji viļņos

Vijīgi kā čūska

Tavas ādas garšu

Alkstot izbaudīt.

Lūkojos es ilgi

Tavos lūpu kaktiņos,

Maigums manās acīs

Izkausēt tos spēj.

Nedrīkstam viens otram

Nesper soli tuvāk,

Nedrīkstam viens otram

Spēt pateikt NĒ.