Pie tāda modinātāja var pierast...

***

Noskūpstīšu tavus

Lūpu kaktiņus,

Cik vien maigi lūpas

Pieskarties tiem spēj.

Tas būs sākums visam;

Tās būs beigas visam,

Ja viens otram abi

Nespēsim teikt NĒ.

Dedzinoši karsti

Ausīs skanēs čuksti,

Sveces liesma maigā

Dzirdēs tos un sarks.

Glāsti plūdīs straumēm,

Viļņos tie un bangos.

Jau ar vētras spēku

Turpināsies nakts.

Skropstas pāri vaigam,

Pāri kaklam slīdēs.

Kņudinās un glāstīs

Mežģīnes un zīds.

Mūsu pirksti mezglos

Neprātīgi siesies,

Atslābstot un rimstot

Vien kad pienāks rīts.

Nagi viegli skrāpēs

Sārtas zīmes ādā,

Tikai abi mēs tās

Spēsim izlasīt.

Mēle strauji viļņos

Vijīgi kā čūska

Tavas ādas garšu

Alkstot izbaudīt.

Lūkojos es ilgi

Tavos lūpu kaktiņos,

Maigums manās acīs

Izkausēt tos spēj.

Nedrīkstam viens otram

Nesper soli tuvāk,

Nedrīkstam viens otram

Spēt pateikt NĒ.