Dzīve ar tevi izspēlē dažādus jokus, bet jācer, ka tie ir pozitīvi...

Interesanti cilvēki, brīvības sajūta un beidzot vari justies kā tu pati :) Nevienam nav jātskaitās, nevienam nevajag pārmest, jo neko negaidi.

Vislielākā vilšanās ir tad, ja tu ceri un gaidi, bet tā arī nesagaidi. Ja nav atdeves no otra, tad nav arī vēlmes dot ko pretīm...

Es gribu apdzīt vēju, kad snieg...

Es gribu satikties rītausmas putekļos un kluset...

Es gribu iekrāsot stikla gabaliņus un izbārstīt tos jūras smiltīs...

Es gribu sauli pacelt plaukstās un sasildīt Tavu dzīvi...

Es gribu noticēt mūžībai un nogrimt tajā...

Es gribu,lai mana plauksta aizmieg Tavejā...

Un jūtos Tev līdzās kā aizvēja....

Par mani smejas...

Nerunāšu ne ar vienu...

Viņa sāp...

:) bet ir labi

Cik jauki atgriezties pie pirmsākumiem :)

Paldies Laura :)

Un vēl saka, ka sievietes esot nesaprotami radījumi, ar vīriešiem nav labāk :)

Ir tomēr cilvēki, kam ir nenoteikts darba laiks un nav brīvdienu, jūtu viņiem līdz...

Un telefons klusē...

Esmu brīva no vīriešiem uz divām nedēļām :)

šodien smagi, bet ir arī savas gaišās puses tai visā...

PS: nu ja... vakardienas koncerts bija interesants, bet interesantākais bija viss pārējais...

Man trūkst miera sajūtas.

Vai ir iespējams atrast cilvēku, kuram no tevis neko nevajag, ja nu vienīgi tavu klātbūtni, tavu esību, kas spētu saprast tevi un pieņemt ar visiem trūkumiem, kas tev nepārmet pārāk lielu rūpēšanos par otru.

Jāpabaro smadzenes un dvēsele ar ko patīkamu:

Edgars Allans Po "Nodevīgā sirds"