Arvien vairāk jūtu attieksmi, ka tikai dzeja ir ''īstā māksla''. Prozas darbi ir kaut kas zemāks un neatbalstītāks un īsti hipiji, goti vai vienalga kas, kam ir kaut kādas mākslinieciskās iekšas raksta asiņainu vai puķainu dzeju. Visur kur notiek dzejas pasākumi, dzejoļus komentē un vērtē portālos, dzejoļus raksta iemīļotajām un iemīļotajiem, dzeja tur, dzeja šiten. Es godīgi sakot, nesaprotu... Un jūtos arvien mazāk piederīga literārajai pasaulei ar savu vecmodīgo, garlaicīgo un neromantisko prozu. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On March 17th, 2010, 01:40 pm, an anonymous reader commented: Labāk būt dzejniekam, nevis rakstniekam. Ja salīdzinām dzejniekus un rakstniekus ar citām – īstām – profesijām, tad rakstnieks ir tāds kārtīgs darba cilvēks, kas pa 16 stundām dienā rukā gaterī, savukārt dzejnieks ir ofisa gnīda, kas ne sūda nedara, bet cenšas izskatīties svarīgs. Dzejniekam ne tikai iet secen viss smagais darbs, bet viņam arī tiek visa atzinība. Kamēr rakstnieks drukā pa 12000 vārdiem dienā un pa naktīm piestrādā par sanitāru Linezerā (jo viņa tizlos romānus neviens nepērk), tikmēr dzejnieks, aptinis sarkanu šalli, meiteņu ielenkumā, saldsērīgi smaidot atklāj savas jūtīgās dvēseles nianses un dala autogrāfus, bet šīs tik spiedz un slapinās no sajūsmas. Vienā no šīs kultūras akadēmijas 1. kursa studentēm viņš atceļā uz mājām pagūst izmērcēt konrādu, jo mazā fane pat iemigt nespēj bez viņa dzejas krājuma zem spilvena. Pisis zirgs to sūro darbu! Es gribu rakstīt dzeju! Mazulis ponijs On March 17th, 2010, 01:43 pm, nefermerita replied: Nu, es negribu rakstīt dzeju, jo man tas nepadodas un vispār - es labāk paklausos, lai gan man jau vispār dzeja patīk, bet tā iznāk, ka man nav kur grūst tos darbus, jo neviens tos nelasa un nekomentē, nevienam tos nevajag, lai gan tie daži retie, kas izlasa, saka, ka ir labi :( Man tiešām sāk likties, ka jāmēģina kļūt par plānā haldiņa uzrbēju, ja vēlos darboties literatūrā... Visvairāk ir sasnieguši tie, kas savas prasmes izkopuši, uzticoties savai gaumei, nevis sabiedrības pieprasītajai. Pat, ja tas prasa ilgu laiku. Starp citu - ar Elgas starpniecību var savu prozu nodot palasīšanai "profesionāliem" prozas rakstniekiem. Ir iespējams sūtīt literārajiem žurnāliem. Lapā www.satori.lv var veidot savu blogu, komentāru nav daudz, bet mēdz gadīties vērtīgi. Mēģini. :) On March 17th, 2010, 02:13 pm, nefermerita replied: Tās bija vairāk sajūtas, par to, kas apkārt notiek... Šobrīd es arī maz rakstu, un man nav vēlme kādam kaut ko dot, tikai apkārt notiekošais uzdzina pārdomas. |
On March 29th, 2010, 02:05 pm, an anonymous reader commented: Prozai nav nekādas vainas. Vienīgi cilvēki pēdējā laikā aizvien vairāk pierod lasīt tekstus ne garākus par 160 zīmēm. Cik sanācis lasīt (ne daudz, bet tomēr pietiekami), tev parasti apcerēs ir tādi noslēpumaini mistiski elementi, kas ne vienmēr piesaista cilvēkus, jo tos ir grūti uztvert un saprast. Tomēr pēc tā, kā tu raksti, man šķiet, ka tev ir liels potenciāls uzrakstīt arī kaut ko līdz kaulam reālu - tādu, kas reāli var notikt un notiek parasto mirstīgo ļautiņu dzīvēs, relatīvi saprotamāku un tajā pašā laikā sirdi zāģējošu. Varbūt tu esi ko tādu jau mēģinājusi rakstīt? Ļoti labprāt palasītu. On March 29th, 2010, 09:40 pm, nefermerita replied: Nē, paldies, realitātē man ir garlaicīgi. Cita veida darbu gan ir daudz, bet daži par garu, lai te drukātu. On March 30th, 2010, 08:50 pm, an anonymous reader replied: Žēl. Lai tev veicas tevis izvēlētajā ceļā! |