Andromeda

Life long story

7/13/10 10:53 pm - 13.07.10

Šīs dienas atziņa - Tad kad esmu viena, es spēju būt vairāk es pati, pieņemt lēmumus, sakarīgi domāt. Es ļauju citiem cilvēkiem pārāk daudz iespiesties manī un līdz ar to parādās visādas dusmiņas un nesakarīgums. Nē nav tā, ka es tagad izvairīšos no cilvēkiem. Man patīk kopā būšanas un sajūta, ka visi tavējie ir tev līdzās. Man vienkārši ir jāiemācās būt man pašai, kad visi pārējie ir blakus, jāiemācās noturēties un nesaplūst vienā putrā ar visiem pārējiem.

Dārzs beidzot ir savests tādā kārtībā, ka atliek pārbraukt visam ar kapli, kad kāds nevajadzīgs zaļums parādās un ar to arī visa strādāšana beidzas. Pamazām jau sāk izskatīties, ka tur arī kaut kas smuks un garšīgs izaugs.

Kaut kā dienas vidū uznāca miedziņš. Nosnaudos uz kādām 3 stundām. Pamostoties nespēju izkāpt no gultas. Jutos kā sautēts dārzenis. Like I said - "Sleeping at this weather is suicide"

Peldēt bijām kādas trīs reizes, ja nemaldos. Pamazām pāriet lai kas man tur kreisajā pusē nedurās. Pašsajūta sāk uzlaboties. Tad vēl visādi zaļumi no dārza, odziņas krūmā. What can be better?

Šķiet muskatieri sāk padoties un drīz viņi kritīs. Nākamais rindā ir Džeroms K. Džeroms "Trīs vīri laivā".

Šodienas happy ziņa - "Jūsu kamera būs klāt rītdien." I was jumping in the air, kad dabūju zināt. Beidzot!

7/12/10 11:03 pm - 12.07.10

When the hunter becomes hunted?

Nežēlīgais karstums tomēr vēl nespēj mani tik ļoti nolikt pie zemes. Ja es atrastos pilsētas četrās sienās, tad iespējams varētu būt savādāk, bet es neesmu pilsētas četrajās sienās. Patiesībā ir tik labi tikt peldēt vairākas reizes dienā, paķert vēl kādu odziņu no krūma un sēdēt koku ēnā un lasīt grāmatu. Es nespēju sūdzēties par karstumu. Beidzot ir kārtīga vasara! And I'll try to get best of it while I can. Ir jau divpadsmitais datums un dienas steidzas tik aši, ka pat nepamani, ka vasara jau ir vidū.

Mani centieni uzkačāt sevi pagaidām īsti nav tā teikt piepildīti. Sāk gļukot kaut kāds muskulis vai sirds vai nervs, es nezinu kas, bet jau vairākas dienas peldot kreisajā pusē kaut kas durās, kas man neļauj īsti pieiet tai visai lietai tā nopietni. Katrā ziņā es turpināšu sevi mocīt, jo man taču ir jāpieveic tas Lake challenge 2010.

Cīnos ar muskatieriem un kad būsu šos pieveikusi, vajadzēs pieveikt arī pārējās iesāktās grāmatas. Jā, man piemīt tādas tendences iesākt grāmatu un tad iesākt vēl vienu un tad vēl vienu un tā x3. Kaut kad taču ir jāsāk nobeigt, lai būtu pabeigtības sajūta.

Jāsāk arī nopietni sagatavošanās darbi, citādi vēl kādam sāks likties, ka es te tikai luni laižu.

Ahā un uz 4dienu izskatās, ka briest suši vakars, par ko ir lielumlielais prieks! :)

7/7/10 10:15 pm - 07.07.10

Tas bija paredzami. Šaubījos nedaudz, bet tomēr, to varēja gaidīt.

Šodien dārzā ar mammu nedaudz salecāmies, tad kādu laiku strādājām klusējot un beigās sapratām, ka vispār nebija par ko. Uznāca lielais gāziens un atpakaļ uz māju skrienot, ūdens pudeli izmantojot kā vairogu sejai, smējāmies kā tādi sīči. Visi zābaki pilni un neviena vīlīte nebij sausa. Man joprojām patīk lietus.

Ir jau daudz izdarīts.

Man kaut kā jāatrod veids kā pieķerties grāmatu lasīšanai, bet īsti neatrodu tam visam laiku savā dienas kārtībā. Man pietrūkst vismaz kāda stunda.

Gaidu kameru atceļojam. Ir jau šis tas padomā :)

2/9/10 11:15 pm - 09.02.10

Censoš, cik vien aktīvi spēju, darboties ap visām lietām. Vēl joprojām lasu Šekspīru, bet tagad klāt vēl nāks arī Umberto Eko - Bododlīno, ko mums uzdeva lasīt eiropas vēstures pasniedzēja. Kopumā jūtos labi, ja neskaita bezspēku dienas beigās, kad knapi pēdējiem spēkiem saklāju migu un liekos uz auss.

Dance like you mean it, express your inside. It works, it works.
Powered by Sviesta Ciba