|
|
|
Decembris 14., 2012
 | 18:46
sapņoju vālāties dīvānā ar seriāliem un neko nedarīt.. bet nu līdz tam būs vien jāvelk āra drēbes un jāiziet pastaigā.. šoreiz līdz esplanādei trušu karalisti apskatīt.. citādi KK galīgi iznīcis mājās pie muļķikiem sēžot..
|
Februāris 1., 2012
 | 22:09 - Dzeja un meistarība :)
Krišim dikti patīk lasīt savu jaunāko - Burtu grāmatu. Katru vakaru mēs izlasam (noskaitam) dzejoli par Mammas, tēta, Kriša, Rasas, Noras un Omes burtiem. UN par Stefana brutu protams arī. Ta nu šovakar lasījām par Omes burtu, kur dzejolīts ir:
Omes dobē ogo odi,
Odiem ogu pilni podi
Vienam dos, otram dos,
Tā tos podus iztukšos.
Pats īstākais dzejoļu kaifs ir lasīt noklusējot pēdējo atskaņu vārdu, jo Krišulis uztrennējies ierīmēt īstos vārdus vai dažkārt to, kas nu pašam labpatīkas.
šodien dejolis mums sanāca:
Omes dobē ogo odi,
Odiem ogu pilni TUKŠI!
Saku KK, ka viņš ir meistars uz atskaņām. Šis pasēž, padomā un saka, ka nē, nevarot būt meistars.
Viņš nevarot būt meistars, jo Maikam saplīsa gulta un Maikam bija buc uz grīdas un atnāca meistars un salaboja gultu. Bet KK TAK GULTAS LABOT NEPROT!!!
|
Novembris 6., 2011
| 21:07
mēs ejam, mēs ejam,
pa kalniem mūkam lējā..
|
Oktobris 23., 2011
| 15:48
par to asinsliešanu paklājus liekot laikam pati vien pierunāju.\Darbiņš ir paveikt, bet vakardiena kā maziņš pasaules galiņš.. izrādījās iepriekējo smirduli bija likuši masķeri vulgaris. pielīmējuši tā, lai ar uguni tik nost var dabūt. reāli pat stūrīti nenoknibināt, lai aizķertu. vikim rokas pagalam, man arī. vikis saka, ka pirkstam galu esot norāvis vai kaulu nolauzis. katrā zinā staigā ar megatulznu pirkstagalā. mans vienīgais dakternorādījums viņam bija - nedurt pušu to tulznu, kas izaugusi.
a citādi - paklājs feins, vairs tik 1 slieksnīts jāuzliek, gulēju kā jaunā dzīvoklī ievākusies būtu un KK perfekti apguvis vienu jaunu vārdu - vakara cēlienu pavadīja vislaik atkārtojot- sasodīts, sasodīts, sasodīts :)
ui.. vēl viena lieta jāizdara - jāizmet ārā vecais paklājs.. tiesa gan cik tur maz tā paklāja, līme ar ko meistari bija strādājuši bij tik laba, ka nost nonāca tikai paklāja virskārta.. izārdījās kā džemperis.
|
Septembris 21., 2011
| 11:08 - par svarīgo
Vakra BD sapulcē noskaidroju, ka KK ir vienīgais, kas no grupiņas čurā stāvus un lielajā podā. Sajutos lepna :DD
|
Jūlijs 25., 2011
| 22:30 - pr bērnudārza traumām un cikliskumu/karmu
Bērnībā manā grupiņā bija meitene - Klaudija (auklītes meita), kas mani regulāri sakoda. Pieņemu, ka mans vārdu krājums tai laikā varēja būt stipri līdzīgs Kriša tagadējam vārdu krājumam, bet apzīmējums 'Klaudī kožās' man joprojām ir mēles galā un lai arī to, kā izskatās Klaudija esmu absolūti aizmirsusi, faktu, ka viņa kožās atceros tikpat labi kā savas bērnudārza draudzenes Ineses roku, kas bija apstrādāta ar briljantzaļo jau dažus gadus vēlāk pēc tam, kad Eva bija to sakodusi.
Tad nu lūk - Krišis man vēl pagāšnedēļ sūdzējās, ka Artis kož un demonstrēja to kā kniebienus rokās, bet šodien pakaļ ejot gluži uzskatāmi un katra apakšdelma varēja samanīt visu Artim esošo zobu nospiedumus :(
Artis grupiņā ir jaunpienācējs un viņa māti ar vienu aci ar šodien samanīju. Tipa normāla sieviete, un pa lielam tas, kāpēc Artis citiem kož mani neinteresē, ja vien viņam pa zobam nav Krišuks (kurš cieš tad, kad Artis iekārojis kādu viņa mantu). Mani vienīgie darbībās virzieni, ko esmu izdomājusi ir a) rītrītā iet pie audzinātājas un lūgt, lai viņa šo problēmu kā pedagogs atrisina un b)stāstīt Krišim, ka nedrīkst ļaut sev kost, ka tad, ja Artis nāk klāt un taisās kost is skaļi jāsaka nu-nu-nu un jāsauc palīdzība..
un vispār par cikliskumu runājot man skolaslaikā ar bij viens Artis klasē, pretīgs tips. Laikam būs man kaukā Krišim jālīdz šaireizē, ja reiz pretīgo Artu karma nav noņemta ar manu paaudzi..
|
Maijs 16., 2011
 | 13:06
ES: Krišu, es tevi mīlu!
KK: Smliekīgi..
|
Aprīlis 22., 2011
| 23:52 - bērnurunas II
šovakar mašīnā KK deklamēja:
saulīte jauka
debesis zelta
ratiņos brauc
laikam māmiņdienā būs koncerts :)
|
| 08:33 - bērnulietas
Vakar KK iečubinājās dīvānā lielajā istabā uz gulēšanu. Sastiepa spilvenus (salika apkārt un sev virsū), pierunāja mani atnest grāmatas, čubinājās blakus, kamēr dzirdu šis skaita mantru - žū žū lācis bērni žū žū pekainām kājas žū žū :)) aš asaras acīs saskrēja.. nodziedāju viņam aijā žūžū pirmo pantiņu - šis brīnās un atkārto pekainām kājām :))
es pati viņam nekad aijā žūžū nedziedu, parasti, ja ar dziedu, tad repertuārā ir Velc pelīte saldu miegu vai pūt vējiņi (par šo man dalītas jūtas, ka neikodē alkoholismu, tak atkal dziesma tik skaista :DD), bet zinu, ka dārziņā auklīte Dita pusdienalikā lasa pasakas un dzied (acīmredzot aijā žūžū) līdz pēdējais noplīst. Un KK kā sūklītis visu uzsūc :)
|
Oktobris 11., 2010
| 09:49 - dienas
brīvdienas gan bij vienas feinas un garas brīvdienas.
ar dejošanu, ar teātri, ar laukumiņu un pirmo lapkriti (krišuks atkal smējās pilnā kaklā, paņemot lapas rokās un metot gaisā), ar Jelgavas omes apciemojumu (un cepumiem!!) un opja satikšanu, ar veļas gludināšanu un jauno mantu kasti (kuru var izkrāmēt tukšu un iekāpt iekšā kā kuģī), ehh.. kas tik vēl viskas brīvdienās nebija.. visa raibā notikumu virkne tā tik vien noslaucīja pagājušās nedēļas nedienas, tāpēc šķiet gaužām jocīgi atgriezties darbā šorīt un konstatēt, ka brīvdienas bijušas tikai 2 dienas :))
bet šorīt - rudens, kā rudens.. biezie un gājputni laižas uz Nīlu :))
a tusnīgie ceļas laicīgi un uz sporta zāli.
Mūzika: PV - Rudens
|
Jūlijs 22., 2010
| 09:57 - šļūckalniņs
vakar ar KK iekarojām slidkalniņu. Nu tā pa īstam, pašu lielāko (augstāko).
KK jau kādu laiku funktierēja, ka šļūckalniņš ir forša štelle, bet lielāko daļu sajūsmas viņā izraisīja augšā stāvošie bērni. Ta nu izpētījis ka šie pa augšu skraida un jauši vai nejauši nonācis līdz kāpnēm tucījās vien augšā. Tā ka man mamma ir mācījusi, ka bērnu nav jāierobežo, ja vien viņa darbības neapdraud viņa veselību jeb dzīvību, es tāpat vien tucījos augšā līdz. Kāpņu galā maziņš stāvlaukums, aiz tā nokarens tiltiņš, tad atkal stāvlaukums, tad ķēžu tilts (kur KK pie manām rokām vieglāk gāja kā man ar savu svaru) un tad - tadadadā - šļūckalniņš!! Godīgsakot KK sajūsma šļūckalniņs galā bija teju fiziski taustāma. Vienīgais, kas viņu skumdināja, ka es neļauju braukt vienam, bet lieku braukt kopā. Pirmā reize arī man gan bailīga bija (nu tāda, ka jāsauc māsa palīgā). Skats jau drošvien mīļīgs - viena trakā ar pusotrgadīgu bērnu slidkalniņa galā, otra trakā ar 2 bērniem un vēl trešo vederā skrien palīgā :DDD
bet viss beidzās laimīgi. KK augšākāpjamo ceļu piefiksēja un mēs vēl 3-4 reizes to atkārtojām pirms iet mājās ;)
|
Decembris 18., 2009
| 15:16
KK apguvis jaunu 'vārdu'. Kaķi sauc par kaka un tagad izseko savu Kaku pa visu māju :DD
|
Decembris 16., 2009
Novembris 2., 2009
| 19:39 - ciemošanās piedzīvojums
tagad, kad avio turp-apakaļ un vilciens turp ir nopirkti, mani pamazām uzrunā saprāta atblāzma, kas, karogu vicinādama pamalē, kliedz - TAS IR NEPRĀTS!!! Bet es tik griežu galvu uz otru pusi un domāju, ka viss beigās būs forši.
Truse, tu tik pietaupi lūdzu savu matu krāsas rezervīti, jo man bail, ka galā nokļūšu sirma :DDD
|
|
|