man šķiet, ka satraukties var tikpat, cik tad, ja man būtu bērns. nekas jau nemainās vienā dienā.. es varētu teikt, ka tas ir aprobežoti satraukties par sabiedrību tikai tad, kad jau ir bērns. Tikpat labi es tagad varētu demagoģēt, ka šitik slimā sabiedrībā bērnus vispār dzemdēt nedrīkst un kamēr sabiedrība nemainīsies, es to nedarīšu...

jebšu atkal pateikt tev, ka tu esi slikta māte un ar tik perversiem uzskatiem kā tev, vispār bērnu atņemt vajag.. atdot audzināšanās 'normāliem' cilvēkiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

satraukties tev nevajag par to kā būs tad, kad būs bērns nevis par sabiedrību vispārībā!
nevienu mirkli man nav bijusi doma tev norādīt ko tu drīskti un ko nedrīksti.
taču - ar bērniem ir visvieglāk manipulēt! redz kāds viņš nabadziņš, neko nesaprot un ir pakļauts sliktai ietekmei.

manā uzskatā - ja vecāki bērnu mazu ir ar mīlestību un pašpārliecinātību sev audzunājuši, tad vēlāk saskaroties ar ar nebijušām situācijām bērns pats spēs izvērtēt, kas ir labs un kas ļauns. un palasot kā laukuroze praida sakarā skaidro saviem bērniem šīs lietas - es saprotu, ka savām izjūtām varu ticēt attiecībā uz šo.
nu nav iespējams nevienu siltumnīcā kā gurķi audzināt.
kad pati būsi mamma, tad lietas uztversi savādāk.

par antipraidu tantēm - nu viņu laikos taču pat sekss nebija! ko var gribēt no tiem cilvēkiem? izskatās, ka ar seksa kā tāda esamību viņi ir samierinājušies tikai tik cik tas attiecināms uz pētnācēju radīšanu. viss pārējais ir amorāls.

(Reply to this) (Parent)