iekšējs nemiers + tas debilais remonts.

Šā brīža akūtākā problēma - man nav ko vilkt mugurā.
Šodien teiksim uzvilku svākrus (kuri kā izrādās krīt nost, jo ir "ziemas" svārki, kam parasti tiek piemērots cits saizs) un gaiši zila jaciņa, par kuru šorīt sporta klubā draudzene Laura (cita Laura) izteicās, ka šī izraktā manta esot baigi foršā (tipa pa humpalām būtu rakusies). Tās tad nu arī bija praktiski pēdējās tīrās drēbes.
Apakšbiksem vakar tika rīkots konkurss (kuras no tām mazgās). Par laureātēm kļuva tās divas, kuras uzgāju pirmās. Veļu nav kur mazgāt un sīko veļu nav arī kur žāvēt, jo viss dzīvoklis ir putekļos. Parīt droši vien iešu pie māsas ar abiem veļas maisiem, jo absolūti neizskatās, ka remonts varētu kādreiz beigties. Un meistarsar tāds sagruzījies, tipa laikam sacerējies, ka es viņam kavēšu laiku (it kā man nebūtu līdz sešiem jāstrādā), kamēr viņš tikai taisa putekļus, utt.

p.s. patiesībā jau viss būus baigi smuki, un remonts būs smuks, un drēbes man būs tīras etc. bet ir tik grūti, kad apkārt ir viens vienīgs diskomforts :(

(Reply to this) (Parent)