ir atkal klāt :)

uzrunāj šodien tramvajā svešu meiteni, domāju, ka pazīstama.
Teicu: "Čau Laura!"
Viņa teica - čau
Es: Es tevi nepazinu
Viņa: Tā mēdz gadīties.
Skatījos uz viņu ilgi, ilgi, ievēroju, ka briļļu rāmji savādāki, un plaukstas lielākas kā Laurai. Bez man sarkangalvīte un vecmāmiņa - vilks.
Samulsu, pārsēdos citur.

Kad kāpu ārā, pamanīju, ka tā svešiniece garāka kā Laura ar, un grāmatu lasīja kaut kādu viduskolas obligāto literatūru.

Eh, citreiz jau gadās.