man ar šķērmi sametās, kad sapratu - es jpr mūžīgais students, bet mani kursabiedri jau maģistru dabū :/

(Reply to this) (Thread)

kad saprotu, ka šie konkrētie cilvēki (draudzenes manas) ir man gluži sveši, un man ir ļoti, ļoti labi bez viņām, tāpat kā bez lielākās daļas manu kursabiedru...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ehh ... un tad Tu vēl saki, ka Tevi neviens nemīl, ka neesi nevienam vajadzīga un taisies vēnas griezt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par to jau tas stāsts...

absolūta pašpietiekamība... iespējams esmu viens no eksemplāriem, kas vairosies daloties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmmm ... daloties??? tas tik varētu būt skats :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varēsi atnākt ievērtēt :)

(Reply to this) (Parent)

man šķērmi kļūst no tā, ka vēl joprojām neesmu saņēmusies pabeigt to savu fakino mācību iestādi
bet kursabiedri - izņemot Dažus nozīmē tikpat daudz, cik nejauši līdzbraucēji tramvajā
pārāk maz laika, pārāk maza sirds, lai atļautos pievērsties cilvēkiem, kas mani nav ieinteresējuši

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev viss būs, bet daļai no viņiem jau ir noticis...

atpūties brīvdienās, un nākosņedēļ ar jaunu sparu dzīvē - rozā cepuri varu piespēlēt :)

(Reply to this) (Parent)

Vakar ar mums kopā beidza viena meitene, kas bija izrēķinājusi, ka mēģina dabūt to diplomu jau 14 gadus. Tur gan esot vēl visādi pārtraukumi pa vidam un vairāki mēģinājumi. Nekas vēl nav zaudēts. :)

(Reply to this) (Parent)