|
Septembris 3., 2014
| 20:45 Tad apstājas laiks, Un tā bija mīlestība. Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas. Tad apstājas laiks, Un tā bija mīlestība. Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas. Un sekundes varēja grābt kā smiltis Un sviest uz vienu vai otru pusi – Tam nebija nozīmes. Un nebira ziedlapiņas. Un nerūsēja dzelzs, Un mēs vairs nemācējām skaitīt. Un tas ir tas skaistākais – Ka mīlestība neprot skaitīt. /Imants Ziedonis/
|
Comments:
Otrā mīļākā manas jaunības dzeja, šī pirmā:
Mīlestība divreiz neatnāk, Mīlestība mūžā ir tik viena, Tā kā tava zārka smagais vāks, Tā kā tava piedzimšanas diena
Tā nav mīlestība, kura māk Gadiem ķircināt un gadiem plosīt, Mīlestība tā kā zibens nāk - Atnāk, balta uzliesmo un nosit.
Tā mēs ejam. Dienas dziest un aust. Uguns šautrās ilgu spriegums krājies. Zibens! Tavs! Un atkal tas nav tavs, Uzliesmo tavs draugs un blakus gājējs.
Viens pēc otra sadeg smaidoši Zilā zibens trāpītie un ķertie. Ejam tālāk! Ejam gaidošie, Zibens netrāpītie, nenospertie! |
|
|
Sviesta Ciba |