vientulība masu sarīkojumos.
attempts to keep myself warm and sane
10.1.07 22:11 - !
ai ai,dzīvīte uzņem apgriezienus,gribu sarežģīt,gribu grūtāko ceļu iet,gribu tagad pamocīties vairāk nekā citi,lai pēc tam dzīvotu zaļāk,gribu spēt savienot,saplānot,sarunāt,komunicēt,smaipar vēlu - kāds varbūt teiks. saki! es tevī neklausos,man šodien pasaule uzsmaidīja.
cos if you ever feel neglected,
if you think that all is lost,
i'll be counting all the demons, yeah
hoping everything's not lost.
30.12.06 01:42
31.decembri,lūdzu,lūdzu,neliec man Tevī vilties,ņem mani pie rokas un iepazīstini ar (gandrīz) bezalkoholisku jautrību,palīdzi norīt (es taču esmu intelektuāla,bet jūs nē) lepnumu,atmest (dažus) aizspriedumus un (visus) kompleksus,(daudz)daudz smaidīt,ļauj patīkami pavadīt laiku Tavās viesībās vienreiz gadā.ā,un obligāti nodod šo pašu ziņu arī 1.janvārim.
30.12.06 01:26 - filma kā garnējums,īstajā vietā un laikā
pie princeškleitas šodien nopirktas arī princeškurpes,princesīgas rotiņas,mirdzoši violets lūpu spīdums,un esmu tikusi arī pie zeltīti sudrabota (atšķirībā no apgaismojuma) nagu toņa (ja vien jūs zinātu,cik ļoti tas viss kopā izskatās..). pēc marijas antuanetes noskatīšanās uz lielā ekrāna tā vien gribas ienirt sievišķīgo baudiņu paradīzē uz nenosakāmu laiku. un palikt.
23.12.06 00:22 - Kristus dzimšana
The Nativity Story bija pati lielākā garīgā dāvana,kādu kristīgs cilvēks vien var saņemt šādos svētkos! vēl jāsagremo līdz galam.. filmā atklājās tādas būtiskas lietas,kuras es līdz šim,lasot rakstu vietas par Kristus piedzimšanu un klausoties sprediķos,nebiju pamanījusi.divos vārdos - ģeniāls ekranizējums! mazā fc zālīte bija gandrīz pilna,vienīgais seanss dienā,cilvēki bija apbrīnojami klusi,uz beigām bija dzirdami skaļi šņuksti,cilvēki raudāja vai arī knapi valdīja asaras,varbūt kautrēdamies no blakus sēdošajiem,varbūt arī citu nezināmu iemeslu vadīti,piemēram es.
pirmo reizi dzīvē man likās,ka teju noķeršu to īsto svētku sajūtu. asarām vajadzēja nākt kā atvieglojumam,kā grēku nožēlai un vārdos neizsakāmas lieluma mērvienības brīnuma apjausmai,taču nē,es nokaunējos,kā parasti. bet vēsti es paturēju,tā man ir,to es gribu nosargāt visu šo svētku garumā,gribu citiem pastāstīt. neviens no mums nekad neredzēs Kristu piedzimstam,tam taču jānotiek katra paša sirdī (man šis process allaž sagādājis morālas grūtības),taču filmā mēs varējām būt liecinieki Viņa nākšanai pasaulē. iedomāties,ka esam tur. kaut uz brīdi. pirms divitūkstoši gadiem. nešaubīgā ticībā gaidot Mesiju,kurš atpestīs mūs no ļaunuma un grēka.
20.12.06 00:05
un savdabīga aizmigšana (pēc vieniem) pie Iļģu albuma Rāmi,rāmi ,pirms tam kārtīgi iesmaržojot izopa spilventiņu
19.12.06 23:51
un ja man jautātu par gastranomiskajām izvirtībām,tad es teiktu,ka karīna ar mammu mūs atkal pārsteidza ar oriģinalitāti un vienkāršību vienulaik. ōmes zupa,kā viņa pati to nosauca,ar dārzeņiem,vistiņu un garnelēm,elīnas lavašs,kurš,kā katru reizi,atšķīrās (tā mums arī jau tradīcija,ne tikai uz ziemassvētkiem),karstās maizītes ar fettas sieru,tomātu un papriku,citronūdens tam visam klāt,vēlāk arī cido karstais dzēriens,cepti,pildīti āboli ar pūdēto sieru (šo gan es neriskēju nobaudīt)no rīta saldās maizītes pie tējas (Matē,Aveņlapu tēja!),banān-kefīra kokteilis (vienreizējs!),lavašs no vakardienas (vēl garšīgāks),un varbūt kaut ko es tomēr aizmirsu pieminēt
19.12.06 23:12
ikgadējie māsu ziemassvētki pie karīnas aizvadīti,pēc dāvanu dalīšanas paliekot pavisam sakarīgai un atmetot vēsi atturīgo neieinteresētības masku, visas dāvaniņas iepirku visburvīgākajā veikaliņā,kādu jelkad esmu zinājusi,uz v.ielas,katrai piemeklējot īpaši,tāpat arī kartiņu katrai savu,pēc raksturiem,(ar uzgleznotu latviju ziemā),katrai savs ne-tematisks (z-svētki,jaunais gads) dzejolīts vai tā fragments (Pujāts,Ābele 2x,Gaile,Rubenis),iesaiņojums gan - avīzēs,un lai gan izklausās oriģināli,izskatījās pabriesmīgi,nu nekas,galvenais,ka dāvaniņas patika! bet man ir vismaz desmit glowing stars,kuras tagad izlīmētas pa visu istabu,tāpēc nevaru vien sagaidīt gulēt-iešanas-brīdi,kad viss būs tumšs un man būs pašai sava zvaigžņotā nakts,papaijas vannas un dušas želaja (smaržo vien vilonoši),šausmīgi mīkstas zeķītes,kuras tik žēl novalkāt,ka pataupīšu,līdz kamēr nebūs žēl (pa mazu jau vairs nepaliks),sešdesmit krāsainas matugumijas (vismaz desmit gadus nebūs jāpērk),apgleznotas krellītes,šauri gara vāzīte,kurā dāvinātāja ieteica sabērt mākslīgos akmentiņus,un,protams,(tā jau izveidojusies kā sava veida tradīcija) katrai sava glezna no karīnas,un ne jau vienkārši glezna,bet tas,kā viņa redz katru vienu no mums.18.12.06 16:05 - impr.
tikko gar logu aizlidoja lidmašīna ar rozīgu! dūmu asti dzidri pelēkzilā debesu fōnāun tālumā ir dzeltenoranžs fōniņš un mākoņi tur ir garas desas,bet pa vidu garām pa--lēn--inājumā slīd masīvs,tumšpelēks,bezformīgs brrriesmonis
atkal prasās pēc foto,bet kā reiz baterija izlādējusies
16.12.06 20:10 - dāvana
tumša baznīca,gaišs altāris,daudz sveces,liela askētiska egle ar dzeltenām lampiņām,daudzdaudzdaudz cilvēku un Valdis Indrišonoks dzīvajā,dažu metru attālumā (vajadzēja tomēr apsēsties tuvāk) Mateja baznīcā,jaunā albuma Klusas sarunas ar Tevi prezentācija,nopirku,bet nokautrējos palūgt autogrāfu,pateikt,cik ļoti man patīk un cik daudz nozīmē viņa mūzika,kas ir tā Kunga iedvesmota,bet negribējās atkārtoties (kā vienmēr,kad kādam gribu pateikt kaut ko labu,ko tādu,ko viņam daudzi jau ir teikuši,jo es neko oriģinālu ātrumā un pat lēnumā reti kad esmu spējīga izdomāt). viss tas,ko es par viņu domāju līdz šim-kā par mākslinieku,izpildītāju,dziesmu autoru,cilvēku galu galā-nu ir kāpinājies kubā. klausoties viņā,Dievs liekas tuvāks nekā parasti. vienīgi jāsaka,ka Maijas Lūsēnas parādīšanās ar savu...solo dziesmu... (rīt viņai būs solo koncerts Biedrības nama lielajā zālē,jūtu līdzi tiem,kam to nāksies dzirdēt) bija pieri raucoša. ko Valdis viņā saskatījis? ai,bet tā ir tikai nenozīmīga adata smaržīgā,mīkstā,patīkamā siena kaudzē,kuru nav vērts meklēt.pirmspēdējā un visiem tiem,kas klausās viņa mūziku,zināma dziesma Cik brīnišķīgs Tavs vārds ar savu piedziedājumu (Alelūūja) mani aizkustināja līdz asarām. prieks,sajūsma,nožēla,mana niecība un Viņa varenība. tā bija visa koncerta kulminācija. cilvēki dziedāja līdzi,piecēlās kājās,sita līdzi plaustas. es,protams,nevarēju izdvest ne skaņas,jo man ir laringīts,bet dvēsele dziedāja no visas sirds.
(šito es pateikšu uz austiņas - gribējās laikam,lai koncerta vēl kāda dziesma būtu tāda -paņemoša-,jo pārējās dziesmas bija tādas 'aijā žūžū',mierīgas,klusas. netipiski viņam tomēr. bet ziemassvētkiem tipiski - mēs taču gaidām klusuma svētkus,tāpēc - čšš!)
kā gribētos viņu pazīt!
Powered by Sviesta Ciba