vientulība masu sarīkojumos.

1.8.07 21:34 - sometimes stopping is the most important part of the journey

snow cake noteikti skatīšos vēlreiz - ziemā ar plānu sniega kārtiņu
no papīra izgriezīšu daudz sniegpārsliņu,pielīmēšu pie stikla,piekāršu pie lampas - vismaz tik daudz
un vēl šoziem ēdīšu sniegu,tā pa īsto,paturot prātā,kā to darīja un ko par to teica linda,ja nenobīšos saslimt

pats jaukākais -
alekss: i left something for you. it's in the freezer [---] linda (atverot ledusskapi,kad viņš jau aizbraucis): snow cake! now that is interesting.

un moments,kad alekss dzied līdzi stereophonics i'm just looking,kas skan viviānas pleijerītī
šīs dziesmas ievadu uz ērģelēm spēlē arī viņas bērēs

the past in only a memory
the future a fantasy
it's only in the present
that we truly live ,rakstīts viviānas kladītē

• [6]
• ieraksti kaut ko

23.7.07 23:14 - i.e.

ja es būtu stājusies uz aktieriem,skaitītu Ābeles dzejprozu vai Ziedoņa epifānijas,vai vislabāk abus,ja varētu.
ja es būtu režisore,iestudētu Zīverta Kropļus.
ja es būtu izlasījusi līdz galam Stepes Vilku,Faustu,visas Kult.Dienas,Rīgas Laikus un Karogus,
ja es būtu savas īpašās grāmatas lasījusi kādus divus gadus vēlāk - šogad,pagājušā gada nogalē,vai vismaz atvēlējusi laiku pārlasīšanai,tad varbūt būtu mierīgāks prāts. Par rītdienu.

"nekas",gan rīt būs labi (muļķa mierinājums). Rītdiena divdesmitčetrustundulaikā pārvērtīsies Vakardienā,bet tukšums paliks,viņš neaizmirsīs,ka ir tukšs,kamēr kāds to nesāks barot re-gu-lā-ri.

• [19]
• ieraksti kaut ko

5.7.07 22:33

šodien,guļot bulduru jūrmalas smiltiņās,jūtot saules karstos pieskārienus,ko ik pa laikam apslāpēja garāmejoši mākoņi,domāju par to,ka varētu ierakstīt šeit par to,kas man patika no šīs dienas. tos mazos sīkumus,kas dara mazliet laimīgāku nekā parasti.
šobrīd negribas vairs neko.
nezinu,kur pazudusi mana veiksme. celiņš,pa ko tik raiti gāju,kļuvis pavisam nedraudzīgs. rej virsū vai neatbild uz jautājumiem. viss notika,viss gāja uz priekšu. kā pa sviestu. varbūt tas pazuda mirklī,kad to sāku uzskatīt par pašsaprotamu. kad nepieļāvu iespēju,ka kaut kas varētu noiet greizi. kad ne tikai sev,bet arī saviem tuvajiem teicu - viss notiks.

• [2]
• ieraksti kaut ko

28.6.07 01:11

eu,bet viņš taču ir nenormāli foršs un ļoti apdāvināts. kā pianists,komponists (harmonijas burvīgas!) un spēcīga vokāla īpašnieks! un es tikai šodien to sapratu. wikipedia viņa žanru min Baroque Pop un Popera, kjūt.

• [8]
• ieraksti kaut ko

25.6.07 16:12 - līgo/jāņi

līgo vakars latgalē ligitas brālēna laura lauku mājās ar daudziem nepazīstamiem un vakara gaitā neiepazītiem cilvēkiem fonā,vairākas stundas pavadot kopā tikai kopā ar manu brālēnu (neplānotu apstākļu rezultāts),ar kuru kopā esot pat vietā,kur,izņemot ēšanu,nekā cita nav ko darīt,vienmēr atradīsies par ko runāt,pasmieties un vienkārši justies labi. palīdzējām viens otram nenogarlaikoties un neaizmigt. pilna balta bļoda dzīviem vēžiem (laura vecmāmiņa - gaužām patīkama sieviete,ar kuru izdevās parunāties tikai atpakaļceļā no labierīcībām,t.i. sausās tuoletes,uz kurieni viņa mani aizveda - atgādināja par vēžiem no emīla nedarbiem), kas pēc pāris minūtēm jau bija ēdami (neēdu,protams,tikai vēroju,kā ainārs armandam māca viņus ēst,prretīgi,viņš iedeva man pagaršot,es nokodu mazu kumosu - tāds mīksts un pajēls,uzreiz bilde acu priekšā - dzīvie vēži bļodā,un izspļāvu,nekad mūžā neēdīšu vēžus),laura tēta taisīts alus,daudz naktstauriņu,kas ik pa laikam ieskrēja man sejā,viena varde,neviena oda,bezlietus un nevienas policijas mašīnas.
jāņu diena ineses kolēģes lauku mājās (šoreiz tikai pie dažiem nepazīstamiem un dienas gaitā neiepazītiem cilvēkiem) piknikā pie ezera. mēs trīs (armands,kristīne,es) šausmīgi negribējām braukt,jo jau paredzējām,ka darīt nebūs ko,bet iespēja nebraukt tika kārtīgi nopelta,tāpēc bija vien jābrauc. kamēr ar brālēnu un māsīcu spēlējām mašīnā duraku,sāka gāzt lietus,un redzējām,kā pieaugušie skrien uz māju,stiepdami gan piknika galdu,gan visu pārējo. šašļiki un desas salija,ha. lapsu redzējām atpakaļceļā. es,šķiet,pirmo reizi. uzreiz tapa skaidrs,kāpēc pasakās lapsai piedēvē tādu īpašību kā viltība - viņa tāda tiešām ir,un to nevar nepamanīt. viņas tramīgais acu skatiens,viņas rīcības izvēle (neaizmukt prom,bet palikt ceļa malā,noraugoties kā aizbraucam). nevienas policijas mašīnas.

• ieraksti kaut ko

14.6.07 22:22

franču manikīrs no rīta,un maratons visu dienu,bet visu paspēju,hronometriski paspēju: pabūt,kur vajadzēja,nobeigt,ko vajadzēja,izdevās atrast (pēdējā brīdī) visu,ko vēl vajadzēja (kaut gan pirms pāris stundām nebija ne jausmas,kur šīs vajadzības lai meklē). dažas min. pirms astoņiem sasniedzu finišu! ltv1 un dīvānu. tas vien jau ir iemesls,lai justos ļoti apmierināta,tāpēc palutināju sevi ar ceriņbumbas vannu un balto nātru & timiāna šampūnu,kas,kā izrādās,tiek ražots uk. tagad dzeru aukstu apelsīnu sulu un jūtos laimīga. laimīga par šodienu. un patīkami satraukta par rītdienu. lai nu kā,rītdiena būs beigu sākuma vakartērpā.

• [5]
• ieraksti kaut ko

13.6.07 16:25

The song is from upcoming Stereophonics album Pull The Pin, due this fall.
enjoy!

• ieraksti kaut ko

13.6.07 15:04 - vispārākajā pakāpē

STEREOPHONICS būs Latvijā!
nu,kur vēl šaubīties par to festivālu?! man jābrauc,kaut vienai,bet jābrauc!
ai,kā man viņi iepatikās jau tanī brīdī,kad pa mtv dzirdēju un redzēju viņus pirmo reizi ar kičīgo,ugunīgo madame helga,kā man iepatikās viņa aizsmakušais,nopīpētais balss tembrs (citā izpildījumā,citā veidolā tas nebūtu iedomājams),kā jūsmoju par maybe tommorow un acumirklī tā kļuva par vienu no manām mīļākajām dziesmām -ever-, tikai vēlāk uzzināju,ka viņiem taču pieder slavenā 'have a nice day',ai,kāda laime bija nopirkt viņu svaigāko cd prāmī ceļā no Francijas uz Lielbritāniju,un visu ceļojuma laiku un mēnešus pēc tam cd pleijerītī klausīties,biju iemīlējusies līdz ausīm,tas bija pirms aptuveni trim gadiem un,protams,agrākā jūsmošana nedaudz bija noplakusi,pēc tam sekoja vēl viens prieks - jauns albums,kas man tomēr sagādāja vilšanos pēc lieliskā-burvīgā-iemīļotā you gotta go there to come back,tikai labu laiciņu pēc tam viens no šī albuma agrākajiem hītiem - dakota - iekaroja manas simpātijas un nodomāju,ka tā ir aizgājušo-vasaru himna nr1., turklāt pirms pāris mēnešiem,kad pavisam nejauši uzgāju,ka kelly jones bez trokšņa un liekas ažiotāžas izdevis soloalbumu,kuru man uzreiz izdevās dabūt savā īpašumā,tiesa gan,ne tajā skaistākajā veidā un tomēr,es sapratu,ka patika uz viņiem ir paliekoša un nemainīga vērtība,lai gan muzikālā gaume ir nedaudz pamainījusies kopš tā laika.
(aizvien vēl nespēju noticēt!)
(un kas tas par neapzinātu spēciņu,kas man lika šodien klausīties (un skatīties) tieši viņus? it kā es zinātu,ka viņi brauks šurp.)

• [8]
• ieraksti kaut ko

6.6.07 14:07 - !!!!!!!!

and 6.5 band score goes to... me

• [18]
• ieraksti kaut ko

5.6.07 20:39 - tam taču jābūt kaut kam trakoti kičīgam

vasaras notikums nr.1?
kāds vēl par šo ir domājis?
ir kāds,kurš vēlas piebiedroties?
ļotiĻOTI gribu,jācer tikai,ka sponsors atradīsies. abām dienām.

• [18]
• ieraksti kaut ko