vientulība masu sarīkojumos.
attempts to keep myself warm and sane
29.9.07 01:01
mācīties Visual Culture,apzinoties,ka es tā vietā varēju mācīties Introduction to History and Theory of Film,ko bez domāšanas izvēlējos kā otru moduli,līdzās obligātajam Themes in Art History,kura pasniedzējs,britu vīrietis vārdā Niks,ar tik entuziastisku un ārkārtīgi tīkamu vielas izklāsta manieri,ir daudz garlaicīgāk nekā biju noskaņojusies. pat pasniedzēja nav tā,kuru cerēju ieraudzīt,tātad pēdējais gaismas stariņš izdzisis tumšajā optional module istabā. patiesībā es pat biju samierinājusies ar domu,ka nevarēšu mācīties savu Filmu vēsturi,par ko tik ļoti sapņoju un lielākoties tieši tāpēc kā otru kursu izvēlējos tieši History of Art,Design & Film. bet tā nu ir sanācis,ka tanī pat laikā,kad man būtu varējusi būt Filmu vēsture,mūzikas fakultātē ir Critical Listening un Writing about Music. es mēģināju,gāju un jautāju,bet neko nevar izmainīt šajā lietā,tā nu tas ir.
ceturdienas turpmāk būs manas mākslas dienas Knight's Park kempusā. lai nu kā,bet patīkami tomēr. kaut kāda zināma pievilcība tanī visā ir. taču nevienai no nozarēm nevaru atdoties par visiem 100%,un šis fakts kož visnepatīkamāk. būt divās atšķirīgās vidēs. būt kopā gan ar mūzikas,gan mākslas vēstures pazinējiem. ziniet,kas mani laikam pārsteidza visvairāk? tas,ka esmu vienīgā,kas mācās tieši šo konkrēto kursu - Mūzika un Mākslas,Dizaina un Filmu vēsture. vienīgā! varbūt savā ziņā tā pat ir privilēģija?
Niks mūs palaida divas stundas ātrāk,jo kaut kas bija noticis ar datoru - tas nevēra vaļā bildes. lekcijas beigās viņš izvēlējās pēc studentu saraksta pirmos četrus,kas nākamnedēļ vadīs pirmo semināru par baroka laika gleznotājiem. uzminiet,kura sarakstā ir pirmā pēc alfabēta (arī šeit Anglijā). Es! Cik ironiski,bet tieši par šo faktiņu es lekcijas sākumā TĀ nopriecājos,ka beigās man - vienai no četriem,būs jāvada seminārs. lai nu kā,bet runāt visu studentu priekšā,kas ir simtreiz gudrāki par mani ar saviem A LEVEL in History of Art,jau otrajā nedēļā noteikti nebija mans mērķis... mans gleznotājs ir Valazquez. pa brīvdienām obligāti jābrauc uz Londonu,jādodas uz British Museum un jāsameklē viņa gleznas. tas bija silts ieteikums no Nika puses.
protams,devos uz kārtējo Charity veikaliņu. kopā ar Sedu no Turcijas līdz Brook street pieturai. viņa dzīvo Roehampton Vale. Kingstonas centrā pa ceļam satiku pāris puišus no mūzikas fakultātes. gandrīz neiespējami tik salīdzinoši mazā pilsētā nesatikt vai neredzēt kādu pazīstamu cilvēku. pat ja tā ir neglītā kasiere no Kingston Hill studentu restorānā. atkal šo to nopirku,pavadot tur kādu stundu,bet tas nav galvenais. šodien,piemēram,laiks bija siltāks nekā vakar. tāda patīkami dzestra rudens pēcpusdiena,kad ķermenis nesalst,tāpēc,atrodoties komfortā (mētelī un šallē),var nesteidzīgi pastaigāties pa pilsētu,ieejot vēl neiepazītos veikalos. devos tirgus virzienā,un nevarēju paiet garām veikalam ar nosaukumu East un orientāli saģērbtām manekenēm skatlogos. vispirms jau paskatījos uz cenām - jā,blūzīte 40 mārciņas. tātad diezgan dārgs veikals tomēr. pat ar atlaidēm cenas virs 20 mārciņām. tāds izteikts sieviešu veikals. tādu sieviešu,kas grib ģērbties interesanti. austrumnieciski. lai nu kā,bet rotiņas bija tās,kas mani visvairāk te piesaistīja,par cik drēbes (lai gan skaistas) priekš manis par dārgu. tik daudz interesantu auskaru - uhh,nespēju izvēlēties. pienāca pārdevēja,prasīja,vai nevajag kā palīdzēt. teicu,ka nē,un piebildu,ka viņiem ir tik skaistas rotas,ka man grūti izlemt,kuru pirkšu. kad beidzot izdarīju izvēli un devos samaksāt par auskariņiem,pie kases pētīju tās lapiņas,kas ir gandrīz katrā ne-masu veikalā,kuru aizpildot var pievienoties tādam kā klubiņam,un tev tiek sūtīta informācija par atlaidēm,speciālajiem piedāvājumiem un tamlīdzīgi. protams,es pieteicos aizpildīt. un tad kasiere uzsāka ar mani pavisam nevainīgu (tomēr no viņas puses,šķiet,ar nodomu izplānotu) sarunu par to,no kurienes esmu. ko mācos,vai man visas 5 dienas ir lekcijas. teicu,ka tikai trīs. un viņa piedāvāja man darbu!!! part-time,bez šaubām. piebilda,ka darbiniekiem esot 50% atlaide veikala precēm. teica,ka galvenais,lai man būtu zināšanas par modi,kādas man noteikti esot. teica,lai atnāku nākamās nedēļas sākumā un daru zināmu savu lēmumu. nudien,nebiju plānojusi strādāt pirmajā semestrī. liekas,ka grūti ies ar mācībam - tik nenormāli apjomi jāizlasa un jāuzraksta,bet ja reiz darbs pats atnāca pie manis,man pat nebija jāmeklē,turklāt atrašanās vieta arī ir ļoti pieņemama,varbūt jāpieņem piedāvājums?! par samaksu gan nezinu,patiesībā - man nav ne jausmas.
28.9.07 00:42
mans rozā siltais,mīkstais halātiņš ir piesūcies šīvakara vakariņu aromātu,bet ne jau manu,bet Šeina vakariņu (rīsi ar kaut kādu ātri pagatavojamo gaļas mērci),no kurām viņš vismaz pusi izmeta miskastē,jo vairs nevarēja apēst. jā,angļi to var atļauties. nupat iepūtu nedaudz smaržūdeni. cerams līdzēs,citādi grūti elpot.
logu nebūtu prātīgi vērt vaļā,jo pie mums sācies lielais aukstums.
ziniet,kuri ir mani mīļākie veikali? Charity shop'i. te,protams,ir daudz citu drēbju veikalu un izvēle ir acīm dažkārt pat pārāk tīkama,taču ne jau maciņam. bet Charity shop'os var atrast šo to pavisam skaistu un interesantu,tādu,kas diezin vai vēl kādai būs. ja tu kaut ko nopērc par lētām naudiņām,kaut ko smuku,kas tik ideāli atbilst tieši tavam ģērbšanās stilam,bet lētu (vai nocenotu) tādā masu veikalā,tad nebrīnies,ka nākamajā dienā ieraudzīsi to pašu vēl kādai. turklāt Charity veikali te ir vairāki. diezgan daudzi. mans iemīļotākais uz šo brīdi ir veikals,kas ziedo naudiņu The Princess Alice Hospital. un vēl man patīk dorothy perkins drēbju veikals. nopirku tur
šādu
bītlenīti. izskatās vienkārša,bet burvīga kvalitāte,materiāls un fasons. tāda princešsajūta,kad pielaikoju. zināju,ka mana un viss. bet tas bija jau kādu labu laiku atpakaļ. viens no pirmajiem pirkumiem.
vakar pirmo reizi tā pa īsto piedzīvoju Anglijas lietu. lietussargs man allaž ir somā vai pie rokas. kamēr biju kārtējajā Charity veikaliņā un nespēju izlemt,vai pirkt violeto jaciņu,ko beigu beigās tomēr nopirku,debesis satumsa un pēkšņi sāka stipri līt. man bija jāsteidzas uz international english student language support mītingu pulksten četros,ko kārtējo reizi nokavēju (!),tāpēc izvilku no somas lietussargu un apņēmos doties pa lietu uz turieni. nācās mazliet nogaidīt,stāvot zem vienas no daudzajām āra kafejnīcu (šī,liekas,bija itāļu vai spāņu) nojumēm. trešajā nedēļā pirmais lietus. jo smidzināšana neskaitās.
(ir tik ārprātīgi daudz ko stāstīt un aprakstīt,ka es nezinu,kur likties. un nāk klāt aizvien jauni un jauni iespaidi,un vecie paliek nepierakstīti,un krājas,un es atstāju uz vēlāku laiku ar domu,ka uzrakstīšu taču,ka atcerēšos un tā.. jo lielās lietas ir labas lietas - tās būtu jāpastāsta vispirms,bet kā tad ar mazajām lietām,kas veido lielās vai ir pašpietiekamas pašas par sevi,lai gan maziņas? kā ar pirmajām problēmiņām un sadzīves ainām? un vispār,kas no tā visa ir nozīmīgs,kas ne tik ļoti? par ko labāk nerunāt,ko noklusēt vai paturēt pie sevis? kā izšķirot? jo nozīmīgs šobrīd šķiet itin viss.)
26.9.07 00:21
atceros,kā pirms pāris mēnešiem sapņoju par sēdēšanu pustumsā savā istabā,savā gultā starp spilveniem,rakstot dienasgrāmatu.
savā ziņā sapnis ir piepildījies. istaba 27B2,vieta (Clayhill),ko tagad jau neapzināti saucu par 'home'. nupat sapratu,ka internets ir wireless,tāpēc laptops var atrasties virs kājām,un es,atstutējusies pret sienu un pagalam sūdīgu (ko var gribēt no 3 pound'iem) spilvenu,pirms laišanās miegā varu kaut ko tomēr šeit ierakstīt.
koridorī tieši pie manām durvīm skaļi sarunājas nēģeri. jo blakus durvīs dzīvo nēģeris (aizvien vēl nezinu,kā viņu sauc,jo tālāk par hi! un sasmaidīšanos virtuvē mūsu attiecības nevirzās). pie viņa katru dienu nāk daudz melnādaino draugu,viņi skaļi klausās mūziku (r&b un hiphopu). viņa draugi virtuvē taisa sev ēst. šodien vakarā,kamēr laizīju jogurta vāciņa iekšpusi,ienāca viens viņa draugs bez krekla ar nošļukušām biksēm,no kurām ārā lien apakšbikses,sasmaržojies ar debešķīgi patīkamām smaržām.
lai nu kā,bet mans sapnis par draugiem - flatmate'iem ir pārsprādzis burbulis. kāpēc? turpinājums kaut kad sekos.
šodien bija oficiāli pirmā skolas jeb universitātes diena. pirmā lekcija. un vienīgā pirmdienā. visticamāk šīs nedēļas beigās aplaimošu jūs ar savu lekciju sarakstu un ārpuslekciju aktivitātēm,kuru laikus rīt centīšos noskaidrot.
stāstīt ir milzumdaudzko,un man nav ne jausmas,ar ko lai sāk,ko lai izlaiž,ko lai izceļ.
Kingston Hill bibliotēkā starp mūzikas grāmatu plauktiem var pazust uz ilgu laiku. tik daudz grāmatu par mūziku,ka visam mūžam būtu ko lasīt un varbūt pat neizlasīt.
otrdienas un piektdienas ir brīvas vismaz no lekcijām. iešu tagad gulēt,celšos astoņos (ja izdosies),sākšu izlietnē mazgāt apakšveļu (jo negribu maksāt 2 paundus par vienu veļasmazgāšanas reizi - vēl nē),noteikti apsolu kaut ko ierakstīt šeit (īpaši izceļot sestdienu),sataisīties un doties (brīva diena nenozīmē nedarīt neko un sēdēt mājās,kā tas visdrīzāk būtu noticis,ja paliktu Latvijā,ā,bet tur taču man diez vai būtu brīvās dienas).
upd. brīdī,kad nospiedu pogu 'update journal' un nekas nenotika,sapratu,ka internets tomēr nav wireless...
15.9.07 14:56
te ir tik ārprātīgi viegli notērēt kādas simtarpus mārciņas dažu dienu laikā.
apsolu sev,ka turpmāk centīšos turēties pretim kārdinājumiem. nu,labi,lielāko daļu tomēr iztērēju vajadzīgiem pirkumiem,bez kuriem nevar iztikt. bet tad vēl mazliet mazāk vajadzīgiem un objektīvi nevajadzīgiem.
pagarlaicīgi šobrīd.
es nevaru vien sagaidīt,kad man te visi trīs stāvi un vismaz manējais būs pilns ar jauniešiem. citādāk man jau sāka likties,ka visu gadu būs jāpavada savā 27. blokā vienai pašai.
viens puisis manā stāvā tagad izpakojas. bet mani gan vairāk interesē tas,kurš stāvu augstāk.
āāā,un šorīt gandrīz nokavēju enrolment. jābūt bija deviņos. es uzliku modinātāju uz bezpiecpadsmit septiņiem,lai lēnā garā paspētu nomazgāties,uztaisīt brokastis,iznest miskasti,utt,kā rezultātā atceros,ka modinātāju nospiedu,un pamodos pusdeviņos!!! autobuss bija pēc 20 minūtēm. paspēju!
un vakar es nokavēju pēdējo universitātes autobusu,esot Kingstonas centra veikalu dzīlēs,jo nezināju,ka tie neiet vēlāk par septiņiem vakarā,tāpēc ceļu uz Clayhillu nācās meklēt pašai. ziniet ko - es to atradu. pēc izjūtas/intuīcijas. un cranes park norādes.
13.9.07 11:31
ir sācies ārkārtīgi skaists absolūti gaišzilu bezmākoņu rīts clayhillā. saule karsē seju caur otrā stāva logu,un man liekas,ka te vasara vēl nav beigusies,jo vakars bija silts.
vietējie ir tik atsaucīgi un izpalīdzīgi,ar yorkas,īrijas akcentiem un vēl citiem akcentiem,ka ļoti grūti kaut ko saprast. vai ar tik perfektu angļu valodu,ka kauns pašai ko teikt. valodas barjera pašlaik sagādā vislielākās grūtības.
bet citādāk te ir tik forši,īstenībā - tieši tā,kā es to biju iztēlojusies.
tūlīt satikšos ar alexu,puisi no rumānijas,kam ir tā perfektā angļu valoda,viņš mani aizvedīs līdz pilsētas centram un parādīs veikalu,kur par lētām naudiņām varot nopirkt kopmītnēm nepieciešamo.
čau!
1.9.07 17:29 - today i bought
one way ticket to london
28.8.07 21:26
interneta tīmekļos notikusi kārtējā noplūde - stereophonics jaunais albums pull the pin jau ir pieejams visos torrentos,lai gan oficiālais albuma izdošanas datums tiek minēts 1.oktobris! nesaprotu,kā kaut kas tāds vispār ir iespējams,bet nu labi. šobrīd klausos un jūsmoju. aizvien roķīgi grūvīgas dziesmas mijas ar noskaņas ziņā mierīgākām,bet gana spēcīgām,kā piemēram salacgrīvas koncertā izskanējušā it means nothing,kas pārspēj visas.
ja būs nauda,vēlāk nopirkšu oriģinālo. tad jau kādā jū-kei mūzikas veikalā.
It means nothing if I haven’t got youmamm: tie ir tie divi puiši no britānijas?
es: trīs. kā tu zini???
mamm: tu taču man viņus rādīji.
:)
20.8.07 16:35
man patīk savs iedegums. un apziņa,ka tas ir no saules,nevis solārija. es labprāt sauļotos vēl un vēl,taču tā vien šķiet,ka tik karsējoša vasara kā pagājušo un aizpagājušonedēļ vairs šogad neatgriezīsies.
man nepatīk savs telefons,kad apkārt tik daudziem ir jaunie,krutie,stilīgie,kuros no datora var iekopēt mp3,uzstādīt par zvana signāliem vai vienkārši klausīties ar austiņām vai bez. taču man patīk,ka kristīne caur bluetooth pārsūtīja uz manu telefonu i'm from barcelona dziesmu collection of stamps,kas ir pati foršākā zvana melodija,kāda man jelkad bijusi,un negribas ticēt,ka vēl kādam ir tādi pati.
20.8.07 15:09 - atskaite
skatos kalendārā,ciparos un dienu nosaukumos,vārda dienu jubilāros. ar zīmuli apvelku šodienu. šī un nākamā pirmdiena. vēl divas pirmdienas vasarā. trešā jau septembrī (trešajā). cenšos atcerēties tos notikumus,ko gribēju šeit pastāstīt,aprakstīt,atzīmēt - kaut tikai priekš sevis. bet nesanāca. ne liekāka laika,ne kripatiņas apņemības,lai to īstenotu.
viss notiek. elpoju vasaru. dzīvoju vairāk vai mazāk mērenībās un ārējā mierā. jo iekšā aizvien vēl sēž nemiers par strauji tuvojošos septembri. desmito un visiem pārējiem datumiem un mēnešiem,kas aiz tā seko vismaz trīs gadus uz priekšu. šī vasara tiek pavadīta bezliteratūrā (tāpat kā rakstīt,arī lasīt nesanāk).
( turp. )