vientulība masu sarīkojumos.

17. Oktobris 2007

00:11

daudz čaukstošas oranždzeltenas lapas gar šauro ietvīšu sāniem. rudens arī te jau nobriedis. vidējā temperatūra gan +18 grādi. vienudien bija uzkāpis pat līdz +20. es,kā jau no aukstās Latvijas,allaž ģērbjos atbilstoši mēneša nosaukumam un datumam. ja oktobra vidus,tātad jāģērbjas silti. ja anglija,tātad lietussargs vienmēr (izņemot,protams,dienas,kad bbc weather ikoniņa rāda tikai saulīti) somā. mēteli gan šajās dienās būtu smieklīgi vilkt,taču šalle un cimdi tiek likti lietā,tiesa gan,tikai sākumā,jo jau pēc pāris minūtēm,raitā solī ejot,paliek pavisam karsti.

ceturtdien Penhryn Road campusa Studentu bārā 'Space' bija Poster Sale. gandrīz tie paši plakāti,kas Fresher's Fayre,taču arī daudz jauni klāt. tagad manu saulaini dzelteno istabiņas sienu rotā divi nelieli Gustava Klimta plakāti ar 'the kiss' un 'mother and child'' - abi kopā pa piecām mārciņām.

ceturtdien vakarā pēc jau tā garās dienas satikos Embankment station ar A. ceturdien bija tieši mēnesis,kopš esmu šeit. tieši ceturtdien es pirmo reizi viena braucu ar vilcienu un pēc tam ar metro. pirmo reizi pati atradu vajadzīgo metro līniju,staciju. un tas patiesībā ir tik vienkārši - visa informācija kā uz paplātes. easy! dikti patīk un aizrauj tā visa metro un vilcienu padarīšana. no ceturdienas paliks atmiņā 'ekskursija' uz Soho (biju tomēr gaidījusi ko iespaidīgāku) un grāmatveikals (neiegaumēju nosaukumu,taču Waterstones tas nebija noteikti) ar burvīgu iekārtojumu - īpaši mīksto dīvāniņkrēslu teritoriju pie logiem,ar skatu uz Londonas ielu (tikai - kādu?).

nezinu,kā un kāpēc,bet vienudien,tas laikam bija šo piektdien,uz plīts atrodu zīmīti,ka cooker is broken,un kāds atnāks salabot. biju vakar noskaidrot,kāpēc neviens nenāk,un man paskaidroja,ka pa brīvdienām labotājs nenāk,kas it kā man pašai būtu bijis jāsaprot,taču,ziniet,grūti ir trīs dienas izturēt neko necepot un nevārot. taču rīt,tas ir,šodien,viņam esot jābūt. nebija. un pat ja bija,zīmīte aizvien vēl nav noņemta. vakar uzzināju,kāpēc common room jau gandrīz nedēļu ir slēgta - tāpēc,ka kāds esot smashed the pool table,un kamēr vainīgais neatzīsies vai arī kāds aculiecinieks nepateikts,kurš bija vainīgs,common room būs slēgta. un ja nu neviens neatzīstas? kaut kas nav vairs īsti tā,kad neredzu no savas istabas loga gaismas un jauniešus līdz divpadsmitiem vakarā spēlējot galda tenisu. un kopistaba vismaz priekš manis bija vieta,kur satikt pāris cilvēkus,ko ikdienā nesanāk satikt.

piektdien Knights Park kampusā,kad pēcpusdienā devos pakaļ mākslas vēsturē atstātajiem kopētajiem lasāmmateriāliem,ko bija jāpaņem iekš Pigeon Holes (beidzot es zinu,kas tas ir),nebiju gaidījusi ieraudzīt grāmatu tirdziņu. visādas grāmatas,saistībā ar arhitektūru,dizainu,mākslu,pat filmām. skaidras naudas man nebija,un tuvākais automāts desmit minūšu gājienā. vispār labi vien,ka nenopirku neko,lai gan bija pāris grāmatas,ko ļoti iekārojās iegūt savā īpašumā. neapzināti 'ietaupīju' vienam citam pirkumam. šis varbūt bija šogad pirmais,bet noteikti ne pēdējais tirdziņš.

piektdien,ar nodomu ejot cauri Kingstonas market'am kādas 15 min pirms tā darba laika beigām,viens pārdevējs skaļā balsī reklamēja,ka divas kastītes ar zemenēm pie viņa tieši tagad var nopirkt pa 1.50. protams,nenoturējos. jau pirmajā vakarā man bija sagrieztas zemenītes (par ļoti garšīgām nenosauksi,tomēr ēst varēja) ar cukuru (ko beidzot nopirku,jo visu šo mēnesi biju pavisam labi izturējusi bez tā) un pienu. tas pats arī sestdienas vakarā,taču šodien,nē,jau vakar no rīta ieraudzīju,ka tās pārklājušās ar tādu baltu apmatojumu. nezinu,kā šo parādību pareizi sauc - pelējums,laikam,bet ēdamas tās vairs nebija,tāpēc šodien izmetu ar visu plastmasas kastīti laukā. būs mācība,ka augļi jāapēd ātrāk,vai vismaz jāizņem no plastmasas iepakojumiem.

piektdien pirmo reizi pārgāju pāri Kingston Bridge,no kura paveras gana skaists skats uz abām pusēm. tie koki Temzas otrā pusē vilināt vilināja jau kopš pirmo reizi biju pie upes. te,Kingstonā,starpcitu,nav neviena parka. te ir diezgan daudz koku,daudz krūmu un tādi mazi skvēriņi,vāveres daudz,taču neviena parka. un šī apziņa ir nepatīkama,jo man tik tiešām bija licies,ka te būs daudz parku. visu laiku bija tā neatrisinātā intriga par to,kas ir krasta otrā pusē. cerēju ieraudzīt tur parku - vienu īsu angļu parku! nonākot otrā pusē,uz kartes bija rakstīts Hampton Court. izrādās,tas ir pats sākums milzīgajai teritorijai,kas aizved līdz HC Palace. noteikti aiziešu drīzumā! taču todien bija jau pavēls,lai turp dotos,nezināju arī,cik tālu tas vispār ir. gar upi perfektā rindā milzīgi,resni,veci kastaņkoki. paņēmu par piemiņu arī no turienes. man jau ir maza kolekcija uz plaukta ar anglijas kastaņiem. izskatās tāpat,taču tas zaļais apvalciņš citādāks - adatiņas vairāk - viena pie otras,taču mīkstas. un mazas laiviņas,kuterīši gar krasta malu - tik poētiski. un daži zvejnieki. katrs ar savu telti. ne tik poētiski,kā varbūt izklausās. atradu vēl vienu zaļu teritoriju,paejoties nedaudz citā virzienā,iepretim Kingston University Bridge House. ļoti liela zaļa platība ar pāris kokiem,norobežota ar augstu brūnu sētu. pie tuvākās ieejas - nožogota vieta skeitbordistiem un šūpoles. aizstaigāju līdz otrai izejai,nedomāju,ka tur vēl atriezīšos. nekā tāda,dēļ kā atgriezties.

sestdien pusčetros atkal satikos ar A. viņš mani aizveda uz Hampstead,parādīja Hampstead Heath - mistiski maģisko parku,un pļavā pie koka viņš man(i) lasīja. atpakaļceļā viņš izkāpa pieturā Totenham Court Roud,bet es - Charity Cross. pulkstens bija jau gandrīz septiņi,tātad,jau pavisam tumšs,es tomēr devos mierīgā pastaigā pa Londonu. daži veikali vēl bija vaļā. nonācu līdz Waterloo Bridge,un devos tālāk uz stacijas pusi. gāju gar National Theatre un pretējā pusē,ēkā aiz stikla sienas dažu metru augtumā ieraudzīju pavecāku sievieti starp grāmatu plauktiem. izskatījās pēc veikala,taču kāpēc vaļā tik vēlu! tas bija National Film Theatre,ko uzzināju tikai vēlāk. pēc pāris minūtēm jau atrados veikalā,kur ir simtiem grāmatu tikai par filmām! eiropas kino,holivudas kino,neatkarīgais kino,grāmatas par režisoriem,grāmatas par aktieriem,filmu teorija,filmu kritika,filmu uzņemšana,visādi reti sastopami dvd no visas pasaules,melnbaltas kartiņas ar aktieriem,režisoriem...un vēl un vēl...! es pat iedomāties nevarēju,ka tāds veikals vispār var būt! pēc kādas pusstundas vispārējas apbrīnas,reizē apjukuma un apziņas,ka nedrīkstu šo veikalu atstāt,neko nenopērkot,es paliku pie vienas četrsimtarpuslappušu grāmatas - FILM - a critical introduction,kas,pirmkārt,vizuāli ir ļoti tīkama,turklāt saturiski un ilustratīvi bagāta. samaksāju 24.95,kas pat nešķiet nemaz tik dārgi priekš tādas grāmatas,man pat liekas,ka šī ir pati vērtīgākā (ne tik daudz cenas ziņā) grāmata,ko jelkad esmu iegādājusies!

09:57

noteikti gribu redzēt Devendru Benhartu dzīvajā. tik neticami,ka viņš te būs! lai nu kurš,bet viņš. turklāt vēl baznīcā! tas tad,ja dodos uz Braitonu,nevis Londonu.
un Miku arī nelaidīšu garām,ne-e.
un Damienu nelaidīšu garām,tikai pagaidām neizskatās,ka viņam kādi koncerti ieplānoti.

mansteidzamivajagatrastdarbu! izskatās,ka tanī East mani nepieņēma darbā.. un Starbucks viņiem vajag baristas vai supervisors. man nav nekādas pieredzes,lai strādātu par baristas,taču mēģināts nav zaudēts - šodien iešu un pajautāšu.

vakar diviem nēģeriem (viens no viņiem ir no manas CPP grupiņas) rādīju iesildīšanās vingrinājumus klavierēm,viņi bija sajūsmā - gan par vingrinājumiem,gan to,cik es labi spēlējot. nēģera draugs promejot ieteica,lai es pasniedzot privātstundas - varēšot labi nopelnīt naudiņu. un vēl,aizvien nezinu,ko atbildēt,kad man prasa,vai man esot grade 8 mūzikā. viņiem tas te esot laikam kā augstākais līmenis mūzikā. es parasti atbildu,ka mūsu valstī ir cita izglītības sistēma,un ka manā skolā bija 13 grades,un ka es klavieres un mūziku mācos 13 gadus. šis faktiņš iet uz -wow-. taču,redzot,kā jaunieši,kas klavieres spēlē tikai pāris gadus,knapi prot lasīt notis vai neprot vispār,taču improvizē tā,ka skudriņas skrien cauri visam ķermenim,pārņem balta skaudība,jo ko gan dod tas,ka es protu spēlēt pēc notīm,ja bez tām es nevaru neko (nu,gandrīz...). un nēģeris man tā forši pamatoja,ka labāk ir prast ļoti labi lasīt no notīm,jo tad man kāds var iedot notis,es iemācos vai spēlēju uzreiz no notīm,un man par to samaksā.

pēc stundas,pavadītas darbojoties ar jaunāko no iMac Mūzikas kampusa datortelpā, atnākot mājās, Windows Vista un mans tik perfekti 'nokomplektētais' Asus liekas kā no pagājušā gadsimta. bāc,nu kāpēc man nav iMac,ko?

10:11 - mīļumiņš

 

[info]shutup , ieskaties vērīgi, vai viņa vīna krāsas samta žakete tev neko neatgādina? tagad nešaubīgi zinu,ko vilkt mugurā uz viņa koncertu!

Powered by Sviesta Ciba