- apziņa, ka kaut kas pieder man, ir kļūdaina
- 11.2.26 21:22
- pat vainas apziņa
vainas apziņa ir sajūta, ka būtu varējis darīt labāk, bet IZVĒLĒJOS darīt mazāk/sliktāk
bet tak uz to brīdi tā tieši darīšana likās no tīras sirds labākais
tobrīd man tas likās LABĀKAIS
un ja manas darbības bija sliktas, tas nozīmē, ka mans Intelekts ir Nepilnīgs
ciešanas nozīmē, ka mans intelekts ir nepilnīgs
ja esmu nelaimīgs sniega kupenā, tas nenozīmē, ka pasaule ir nepareiza; tas nozīmē, ka mans intelekts ir nepilnīgs un nedeva man pajumti
un pasaule man nav parādā; es neesmu pasaulei parādā;
DOMĀT ir privilēģija, un pasaule dos 1000 veidus, kā labot kļūdas; bet ne vairāk - garīgais:: thankful
- 1 rakstair doma
- 6.2.26 21:01
- pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr mēs ar spotifaju sadraudzējāmies, bet tagad viņš man skandina soft lounge, un tā mūzika der pilnīgi visam.
- 0 rakstair doma
- 6.2.26 12:37
- no rīta atveru durvis.silti!aizeju paskatīties, cik tad grādu, - plusi, vai?-7.5 pēc celsija
- 0 rakstair doma
- 6.2.26 10:56
- ja tā ira mēle, tā ir cita mēle. ja es cepu mēli, tā ir mana mēle. ļeņins, 2025
tas materiāls ir dūmakains. kaut kur blakus ir gabals ar mizu. gaidu pie televizora, kad man atvedīs substack. pagrieziens, ko paņēmi, ir pazudis. priekšā saliktas vairākas bildes, uz tām tu negribi skatīties un aizmirsti. slava ir graujoša, tu lasi. ekrāna placenta, nu nevar tur neko saskatīt. notīrīt arī nevar, jo tu neej pret dabu. tas ir sastāviņš, kas piebraucis priekšā logam. vai nu jāgaida saraksts, vai jāveras matētā burkā. burka ir kļuvusi par daļu no sejas kā fiksīvs maskas gabals. sejai priekšā ir saliktas garlikas. tu esi iespundēts plauktu noliktavā, turklāt ar seju cieši klāt tām burkām uz tiem plauktiem. skatiens nav tas, kas var pakustināt ķermeni. skatiens ir atkarīgs no ķermeņa, viņš gaida, viņš tikai grib redzēt, bet ķermenis ir uzkarināts uz sevis vērošanas fiksīviem. skatienam jāiemācās kustināt lietas. vismaz tiktāl, lai varētu pastumt malā tāfeli. vai skatiens ir stiprs un to spēj? viņam jau sāk veidoties atvilktnes, kur tas jau kādreiz kaut ko noglabāja, kas noderēs, kad atvilktņu vēl nebija. ja skatienam dod laiku, viņš to spēs, jo viņš nevar raudzīties miglu bildē. sastāvējušos strāvojumu pakotne, kā plakāts, kā tapete. tikai kāpēc tas viss ir tik tuvu sejai? kur ir distance? skatiens grib strādāt, bet prāts nogurst. atstāj viņu vienu, un viņš redzēs. citi jau redz. mēs palikām tur, kur mums neiedeva. un tagad tas nāk vāliem un nesaprotams. fiksītis ir priekšā, un dari, ko tu gribi. - 0 rakstair doma
- #2 lucid dream pieredze
- 2.2.26 22:55
- Šorīt, starp diviem modinātājiem, 7:00 un 7:30 es pieredzēju manu otro Lucid Dream manā mūžā.
Detaļas neaprakstīšu. Divos vārdos: pēc patikas lidoju, izkļuvu cauri māju sienām un visu laiku jutos LABI!
Visādi sīkumi: pazaudēju vibrācijas, nokritu no 5 stāvu mājas augstuma smiltīs, ar seju smiltīs, un spēju elpot. Pienāca cilvēki, kaut ko runāja, es atguvos un atkal Lidoju!
Bija silta vasara, silts gaiss, lidoju augstāk, zemāk, vienā mājā celtnieki bija noņēmuši dzīvoklim ārsienas, un tur cilvēki vienkārši turpināja viņu dzīves kā caur stiklu! Pārsvarā viss Miera/Brīvības ielas rajonā, tās mājas un vietas, ko biju bieži redzējis šajā reālitātē.
Subjektīvi ap 2 stundām; no 07:00 līdz 07:30 pēc pulksteņa. Vielas nebiju lietojis, vispār visnotaļ mierīgi aismigu ap 24:00 iepriekšējā vakarā.
Atpazinu, ka šis ir Lucid Dream, tāpēc, ka man tāds bija bijis īss intensīvs, bet ļoti īs ap 10 gadus pirms tam. Nav svarīgi kā.
Lieliska pieredze! Bet nav "neaizmirstama". Tā jau tagad zūd no manas atmiņas, visa šī 2 stundas ilgā lidināšanās lapotu koku vidū starp pirmskara mājām ar jocīgiem skatupunktiem ar "stikla" sienām un tā.
Rīt 90% no šīm atmiņām pazudīs.
Es zinu.
Un šī pieredze... TAAAADA Brīvība, TAAAAADS KOMFOrTS, TIK SILTI UN LABI, kaut arī Tai reālititātei bija Tās likumi, kuri bija tik loģiski un saprotami, piemēram, uzlidojot 15 stāvu mājas augustumā, kritu kā akmens, bet neizķīdu pret zemi, pusceļā līdz zemei sapratu kas jādara, un apturējos kritienā un lidoju atkal, bet man nav ne vārdu, ne krāsu, ne skaņu, lai te uzrakstītu, KAS BIJA
n JāDARA, KO ES IZDARĪJU...
Es jutos Tur tik laimīgs. Augusta gaiss, zaļas lapas, lidoju, skatījos uz cilvēkiem, viņi un viņas uz mani, kaut kā tik vibrējoši sarežģīti un vienlaicīgi viegli
Lucid Dreaming - garīgais:: thankful
- 0 rakstair doma
- : interior designing 2026
- 31.1.26 11:13
- negaidīts notikumu pavērsiens.kad sāku meklēt bāra galdu viesistabai, to bija apmēram 3 visā internetā, un tie bija mazi un nesimpātiski.tagad to ir daudz, un atradu tādu vispār nezināju, ka meklēju, turklāt - atradu nemeklējot! nu, tas ir, es bezmēŗķīgi meklēju dīvānu (kuru neatradu).un divus pieskaņotus bāra krēslus.šorīt tos atveda, vēl guļ kastēs.yay!
- 0 rakstair doma