- no sērijas
- 10.4.07 00:34
- aplaudeeja vinji kopaa, bet dziedaaja atsevishki - katram bija jaizbauda taa sajuuta, kad aplaudee. Viens peec otra vinji raapaas uz koka kastes "skatuves" un klaniijaas. skatiitaajos pagalma čaļi un meičas. Sadalijushies zaales labajaa un kreisajaa pusee. atdaliiti ar mazu tacinju "slavas taka", kas veda tieshi uz koka kastes skatuvi. meitenes aizrautiigi aplaudēja meitenēm, zēni zēniem. meičas aizrautīgi ūināja čaļiem. Čaļi ūināja un daži pieleca kājās ar rokas īkšķi nostieptu uz leju, kad pa slavas taku līdz skatuvei, zodu pacēlusi, soļoja kāda slavenā aktrise. Tā arī gadījās, ka visiem tika pa slavai un pa kritikai reizē. neviens nepalika bešā. visi mazliet apvainojās un visi mazliet bija sajūsmā.
bet kaste bija unikāla. to es vēl pats neesmu sapratis, ar ko unikālāka par tām kastēm tajā te kaudzē skatuves aizkulisēs pārdesmit soļu tālāk no koka kastes skatuves, bet to atrada pirmie džeki..vai džuses. vai tomēr čaļi..vai meičās. aaa..tāpēc jau viņi tā ūināja viens otram. nevarēja sadalīt kuram tā kaste. Ja skatuve piederētu vieniem, tad kritikas nekādas. bet kritiku tā kā vajadzētu.. un divas skatuves nav labi. lai būtu slavenam, jābūt vienai lielai skatuvei. Bet ja Tevi redzi visi (vai labi, vai slikti), tad tas ir daudz labāk.
līdz ar gaismu nodzisa arī ūinātāji un zāle kļuva tukša. skudras rāpoja mierīgāk un taureņi varēja atgriezties uz sadalītajām pučēm. gliemeži, nekur tālu neaizrāpojot, mainīja atkal virzienu. bet gaisma dzisa tajā laikā, kad "slavenību" bosi/šefi sauca mazgaaties, ēst un čučēt. - jau 3 irnocitē domu
- 10.4.07 00:54
-
čiksas, čiksas
- atb.
- 10.4.07 00:57
-
tu man tagad ūūini? : ))
- atb.
- 11.4.07 00:42
-
Noup.Sviežu idejas :)
- atb.