- no sērijas
- 9.4.07 22:03
- Viņa ieritinājās segā un ar kreiso ausi dzirdēja kas notiek apkārt (bija klusums, bet vajadzēja to atstāt ārpusē.. ja nu kas).
otra auss tika stipri piespiesta spilvenam un tā vairāk dzirdēja čaukstoņu, kad pati gulētāja mazliet pakustējās. tomēr tā skaņa bija zināma un nemodināja nevienu no baiļu bara.
Rūtainā pidžama kalpoja dažreiz kā laukums, kur izlikt aitiņas un skaitīt tās, sākumā izspēlējot iedomātu spēli, ko nemācēja spēlēt ne aitas ne Viņa. tomēr tas lieliski izklaidēja neiazmigušos, tai skaitā, arī aitas. Tās dažreiz palēcās vai mēģināja šmaukties. Dažreiz tas arī izdevās, ja rūtainās pidžamas valkātāja izlikās tās neredzam vai iedomājās, ka skatās uz citu pusi, vai arī nošķaudās. Aitiņas likās sen pazīstamas un draudzīgas, tomēr vārdus tām nevarēja atcerēties. katru reizi sanāca savādāki un piemērotāki par iepriekšējiem. Kad dīvainā spēle izspēlēta (vai aitiņas kļuva nekontrolējamas. Precīzāk: garlaicīgas), neaizmigusī Viņa skatījās uz priedi caur neapaizkuroto logu. Lai gan uz priedes nebija ne rūtiņu, ne aitiņu un pat ne ceļojoša cirka, tā spēja piesaistīt acis un prātu, stranno.
kaut kāds koks. kaut kāds magnēts. kaut kāds mēness aiz tā. drīzāk mēness palīdzēja noturēt acis kokam, jo apspīdēja tā zarus. apakšas zariem palika tumšas. Tumšas, bet tajās kaut kas kustējās.. tad no tām līda smaidīgi sunīši, zaļi lāči un rōzā zaķīši.. oij, jau iekāpām sapņos. Zzz - ♪ : The Cranberries - Carry on
- jau 0 irnocitē domu
Vienā kadrā