Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, May 10th, 2004
| Time |
Event |
| 3:36p |
Personības
Man ļoti patīk cilvēki personības, tādi kas atšķiras no pārējiem ar savu spilgto izskatu vai rakstura īpašībām. Pēdējā laikā es satiku vairākus izcilus eksemplārus, kurus es tagad arī centīšos aprakstīt.
Vienu dienu braucu trolejbusā un tur iekāpj Brunhilde(es nezinu kāds viņai īstenībā ir vārds, bet šis manuprāt viņai ir vispiemērotākais) Brunhilde augumā ir 190cm gara un platumā kā divi plecīgi sportisti, krūtis kā divi arbūzi, dibens kā divi ķirbji vidēja lieluma. Bet tas vēl nebūtu nekas, Brunhildei ir ogļu melni mati, milzīgs deguns, saulessbrilles, ādas bikses un ādas jaka, kā arī krekliņš ar milzīgu izgriezumu. Šito valkīru var netikai izkalt granītā un ievietot kādā monumentālā grupā, bet var arī droši emancipēt un es domāju ka viņa jebkuru darbu izdarīs nesliktāk kā vīrietis.
Otru sievieti personību es ievēroju Kandavā, veikalā Elvis. Es stāvu rindā, gripu pirkt saldējumu, kad manu uzmanību piesaista priekšā esošā sieviete. Gadi viņai varētu būt 30-60 apmēram. Seju rotā neizgaistošs smaids, mati plāni, deguns garš, zobi maz, bet izteiksmīgi, acīs tikko jaušama skumju izteiksme, apģerbs - rūtotas bikses un džemperis ar par garām rokām, bet kāda grācija!!! Groziņā viņai 4as divlitru alus pudeles, kad pienāk viņas kārtas maksāt viņa vel pasaka - un 4as paciņas prīmas bez filtra. Arī šo būtni varētu droši atveidot kādā cilnī
Toties aizvakar es Kurzemē satiku cilvēku kurš saucās onkulis Ludvigs, ļoti spilgta personība. Rokā kruķis, pats labi resns, mugurā jocīga jaciņa un zaļas rūtainas bikses kājās, kā arī milzīgi makšķernieku zābaki, vismaz divreiz platāki nekā nepieciešams, bet visīpatnējākā Ludvigam bija seja - briesmīgi sarkana un pašā vidū MILZĪGS deguns, vēl sarkanāks nekā visa seja. Acis Ludvigam bija maziņas, toties stipri sapņainas.
Un pats interesantākais bija tas, ka visi šīe cilvēki izskatijās ļoti apmierināti ar sevi un ar dzīvi, nemaz tā kā lielie bari ar vienādi stilīgi saģērbtajiem cilvēciņiem, kuri vislaik par kautko satraucas. Onkulis Ludvigs neparko neuztraucas:D | | 3:44p |
Onkuļi
Labi sen atpakaļ, kad es tikko vel biju piedzimis, man laukos notika tāds atgadijums, ka onkuļi bija izdomājuši iedzert. Bet nu siens vel bija jānovāc un vel kautkādi darbi un ,kā jūs zinat, šnabis labāk garšo auksts. Tāpēc pirms dzert, viņi izdomāja šņabi iesiet aukliņā un ielaist akā, lai vēsinās. Sienu novāc, sakarsuši nāk uz māju un domā par auksto sņabi un skābētiem gurķīšiem no pagraba. Gurķīši uzreiz tiek dabūti, bet šņabis velkot laukā tāds galīgi viegls palicis - izvelks, skatas - a šņabis atraisijies. Mūsdienās protams varētu ātri aizbraukt pakaļ, bet toreiz tas nebija tik viegli, deficīts, veikals tālu un citas tādas problēmas. Bet tas nav galvenais, galvenais ir tas, ka pagājuši kādi gadi 20 kopš tā atgadijuma, onkuļi vēl aizvien laiku pa laikam sanāk kopā laukos, pasēž un kad jau bišķīt iedzer, runa vienmēr sāk grozīties ap vienu un to pašu - eh derētu aku nosusināt, eh derētu ūdenslīdējus izsaukt, 20 gadi tomēr šņabim, manta! |
|