Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, April 8th, 2004
| Time |
Event |
| 12:11a |
Paēst pirms gulētiešanas
Tikko pārrados no futbola un man briesmīgi gribas pasēdēt vannā un uzpīpēt ūdenspīpi, bet pirms to izdarīt derētu kautko apēst. Šodien varētu uztaisīt kādu seno romiešu ēdienu.
Tātad, ņemam vienu teļu, vēlams jau iepriekš nosistu, jo pirms gulētiešanas nav vēlams nodarboties ar varasdarbiem, slikti sapņi rādas. No teļa ņemam vienu kilogramu simpātiska gabala no ciskas vai karbonādes daļas. Bez tam, aizejam uz dārziņu pakaļ selerijām, dillēm, vienam pepperonam un paņemam no pieliekamā 2as ēdamkarotes medus, kā arī tikpat lielu daudzumu etiķa(vīnogu), vel mums vaidzētu 100ml eļļas un tikpat daudz baltvīna kam klāt piemesta viena tējkarotīte sāls, bez visa tā vaidzētu arī nedaudz miltu.
Tātad ņemam jēra gabalu un sutinam viena simpātiskā cepamā katlā uz lēnas uguns, ikpalaiciņam aplaistot ar ūdeni un piemetot nesālītus garšaugus kā ķiploki, burkāni, selerijas, dilles un var pat iemest kādu šķipsniņu koriandra un piparu, kā arī pa kādam sīpolam. Šādā veidā jēru sutinam pusotru stundu. Kad laiks iet uz iztecēšanu, tad ņemam vienu pannu, tajā ielejam iekšā to eļļu, kuru jau iepriekš minēju, klāt arī vel etiķi, medu, garšvielas(ieskaitot sāli) un klāt pieberam miltus lai piedotu mērcei biezumu, kad mērce ir gatava, ņemam trešo pannu, liekam tai pannā teļu, aplejam ar mērci un cepinam vel 10 minūtes un tad pasniedzam uz galda un ļaujam vergiem sākt mazgāt traukus. | | 12:12a |
Ko darīt pēc atteikšanās no darba
Man te komentāros, es skatijos, uzdots jautājums ko darīt ja nevēlas pārdoties darba tirgū, ko bāzt mutē un kur paslēpties no lietus un citām dabas stihijām. (Un kāds pat izteicās ka es esot noķerts, vardarbīgi pārdots un tagad sēžu pieķēdēts birojā ar 14 stundu darba dienu, btv, runājot par seno romu, romā darba diena bija 6as stundas(nu vergiem bija vairāk:) un gadā bija ap 160 brīvdienu;)
Nu bet runājot par to ko darīt tālāk, es jau iepriekš visus aicināju stāties sektā, kuras vadību es labprāt uzņemtos, tīri aiz labas sirds. Sektas pamatmērķis būtu atteikties no pasaulīgiem kārdinājumiem(visu mantu varēs atstāt man un es to izlietošu visas kopienas labā:) un tad es ierādīšu mežā vietiņu kur celt apmetni un pat atvedīšu kādu kartupeļu maisu sēklai, lai nebūtu jākar zobi vadzī, bet nu katrā ziņā atliek tikai pieteikties un nekāda 8u stundu darba diena vairāk, nekādas spiesšanās trolejbusā, nekādu rēķinu par dzīvokli, nekādu rēķinu vispār, nekādu stāvēšanu rindā pēc desas. Toties daudz jauku brāļu un māsu, jauka dzīve pie dabas krūts un nekāda stresa:DD | | 12:20a |
Pasaules gals
Visiem vienmēr ir paticis baidīties no pasaules gala, kautkad pirms kāda laiciņa te viens bija ielicis briesmīgu stāstu par planētu X un plūdiem un vel kautkādām briesmīgām klizmām. Kautkad 19.gs. beigās ar bija cilvēciņi tik ļoti satraukušies par šo problēmu(pasaules galu), ka daži londonā pat pamanijās uztaisīt kolektīvu pašnāvību, Actekiem ikpa noteiktam gadu skaitam patikās gaidīt pasaules galu(es īsti vairs neaceros cik ilgs tas posms bija, bet tas katrā ziņā bija gana regulāri), tad viņi nodzēsa visas ugunis, dauzija traukus, raudāja un vispār gaidija ka kirdik būs, bet nu sagaidija arī, atnāca spāņi un actekiem bija pasaules gals. Romieši arī gaidija pasaules galu, viņi domāja par pazudušajām Sibillas pareģošanas grāmatām kurās esot Romas liktenis, nu un sagaidija arī sabrukumu. Romas sabrukums ir diezgan interesants ar to, ka ļoti daudz no tām nejaukajām lietām kas piebeidza Romu ir ļoti labi saredzamas arī mūsu jaukajā demokrātiskajā pasaulītē.Pirmkārt jau ap 2gs, kad Romā sākās lielākās problēmas, bija izveidojies briesmīgs biokrātijas aparāts, kas pilnveidojās līdz kādam 4am gadsimtam, tikai izveidotas simtiem valsts atmaksātas komisijas, kas izsprieda un kontrolēja dažādus jautājumus un aprija nodokļos iekasēto naudu. Vēl viena spilgta īpašība ir mazo lauksaimnieku pazusšana, visi viņi nespēja konkurēt ar lielajiem zemesīpašniekiem un bankrotēja, lielakā daļa no viņiem devās uz pilsētām, kas izsauca vel vienu interesantu arī mūsdienās pazīstamu parādību - Romas impērijā samazinājās dzimstība un saruka iedzīvotāju skaits, no 1ā līdz 4am gadsimtam iedzīvotāju skaits bija sarucis gandrīz uz pusi, tomēr kas vel interesantāk, Romas teritorijā ieradās ļoti daudz "nelegālo migrantu" no kaimiņvalstīm ar kuriem gan Roma visādi cīnijās, bet nekādi netika galā. Šīs ģermāņu ciltis piekopa kautko stipri līdzīgu teroristu karam, uzbrūkot un izlaupot vienu Romas pilsētu pēc otras, līdz beidzot Romas valsts beidza pastāvēt. Aizomīgi līdzīgi mūsdienu situācijai;) | | 4:05p |
Atgadijumi manas dzimtas ciemā
Kā jau jūs visi zinat, es pēc tautības esmu latgalietis, es gan pats esmu piedzimis Latgales galvaspilsētā Rīgā, bet mani senči nāk no dziļākas Latgales. Un vienā mazā ciematelī, kad mana vecvecmamma vel vadija tur saimniecību, bieži vien atgadijās visādi interesanti atgadijumi, parasti jau protams ar sievietēm, jo vīrieši jau vienēr ir tādi praktiskāki un racionālāki, bet bõbas ir tādas kas vienmēr viskautko sastrādā, pie tam toreiz lielākā daļa no vīriešiem bij kara nošauti, vai vel pa mežiem skraidija. Bija tur tāda jauka tante, saucās Praņīne. Praņīnei vienreiz kaimiņi uzticēja māju uzmanīt, suni pabarot un paši devās svinēt kautkādas kāzas uz pāris nedēļām. Atbrauc atpakaļ, pretī izskrien raudoša kaimiņiene un jau pa gabalu sauc - Voi, nalaime, nalaime, jumsim mõju opzoga, visu poskustvas iznasuši, dečus aiznesuši i kazi vēļ noudu ar byus aiznasuši. Nu jā Lieta nopietna, durvju atslēga pārvīlēta, kautkādas mantas akā samestas, bet nu viss aiznests prom, kas kautcik vērtīgs. Jāsauc izmeklētājs no Preiļiem. Šis atbrauc, pēc izskata gandrīz kā Šerloks Holmss, tikai tāds intelektuālāks izskatas. Uzreiz pieiet pie atslēgas, paskatas un saka - bõbas darbs. Nu un drīz vien izdomā ka Praņīne ne tik suni barojusi, bet arī māju aptavarijusi. Šī gan liedzās liedzās, bet beigās atradās mantas Praņīnes mājā zem grīdas dēļiem paslēptas un dabūja arī bišķīt cietumā pasēdēt. Bet nu pasakat vel ka visi lielie bandīti ir vīrieši. Praņīne bija arī laba runātāja. Vienai manai tantei bija tāda nelaime ka vīru nevarēja atrast, lielākā daļa bij karā apšauti un dzērāji tik visādi palikuši. Bet nu Praņīne pamanijās iestāstīt ka viens esot dažus ciemus tālāk, ļoti labs vīrs un gribot manu tanti precēt, tikai vot laivas viņam nav ar ko pa dubnu atbraukt, vaigot speķi aizsūtīt, lai var laivu aizlienēt pret speķa gabalu. Nu mana tante iedod Praņīnei speķi, paiet nedēļas, bet līgavainis vel nav atbraucis. Mana tante saka - Kas par ļītu, gaļi jau seņ īdevu, a veira kai nov, tai nov. A Praņīne uz to atbild - A kū tu dumoi, Dubnā, tok zõļes saaugušas, navar ar laivu otbroukt, jāgaida rudens kad zõļes nūneiks. Bet nu rudenī protams ar neatbrauca, laikam vaidzēja vairāk speķi sūtīt. |
|