Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, March 4th, 2004
| Time |
Event |
| 9:12a |
Jauks rīts
Ceļoties no rītiem, es saprotu kā cilvēki kļūst par nežēlīgiem slepkavām un vispār īgniem cilvēkiem. Es parasti šādos rītos sēžu īgns, ietinies segā kādā stūrī un cenšos nedomāt par apkārtējo pasauli. Šorīt domāju par to ka varētu braukt makšķerēt, bet paskatijos pa logu un atcerējos, ka ārā nav diezko silts. Tas mani iepriecināja vel vairāk un tad es atcerējos to jauko cilvēku par kuru es jums vakar stāstiju, kuram patīk pieņemt neordinārus risinājumus. Vienreiz viņš bija devies makšķerēt, bet nevis vienkārši, tālāk no cilvēkiem, kur nevienu nejauši nevar ievest postā, bet gan uz Lielupi vimbu laikā, kad veči stāv ikpa metram un katrs trešais arī izvelk pa kādai siļķītei. Vispār jau varētu jūs beidzot arī iepazīstināt ar šo cilvēku vārdā - viņu sauc Maksis, kādreiz, kad viņs universitātē ļoti nejēdzīgi atbildēja uz jautājumiem eksāmenā, pasniedzējs viņam jautāja - un kā tevi sauc. Maksis atbild - Maksis. Pasniedzējs - Ta jau es domāju..
Nu tātad Maksis paņem, iespraucas starp diviem nopietnākajiem makšķerniekiem, iesien auklā svinu tādu uz 300 gramiem, uzliek uz āķa kreveti un sāk griezt to uzparikti ap galvu. Makšķernieki jau sāk atkāpties pienācīgā attālumā. Pēc kāda laika griešanas Maksis met, bet svins noraujas un iekrīt kautkur Lielupes vidū. Maksis protams makšķerēšanu nepārtrauc, sien jaunu svinu klāt un atkārto griešanas procedūru, met un trāpa blakusstāvošajam vecim tieši pa pieri, tā ka tam uzreiz puns dūres lielumā un acis pieplūst sarkanas un pats galvenais ka nekrīt maita. A ko dara Maksis? Protams ka cilvēkam 25 gadu vecumā vaidzētu iet pie onkuļa, teikt - tēti, es negribēju, še tev cigarete, cik daudz zivis jau saķēri? Bet nu Maksim tas protams īsti neder, viņš nomet zemē makšķeri un laižas pa lauku projām. Pēc tam draugiem kas bija ar viņu kopā vēl labu laiciņu vaidzēja skaidrot, ka nepazīstot Maksi. | | 11:38p |
Dibinu sektu
Saucas "Atgriešanās pie Kristus, atsakoties no samaitātās pasaules labumiem". Doma ļoti vienkārša, jūs noteikt būsiet dzirdējuši, ka Jēzus ir teicis - vieglāk būs kamielim caur adatas aci izlīst, nekā bagātam paradīzē notikt. Nu un tā kā mēs redzam, ka pasaule samaitāta, viss ar stresu un netiklībām pilns, un pat pornogrāfiju, kā saka kardināls Pujāts, tad es esmu ar mieru uzņemties vest ļaudis uz pestīšanu. Lai saņemtu iespēju nonākt paradīzē pie labās rokas Jēzum, kopār ar bārenīšiem, svētajiem mocekļiem un citiem sērdieņiem, protams nepieciešams norobežoties no šās samaitātās pasaules un atteikties no visa mantiskā kā to izdarija Jāzeps no Arimantijas, vai kāds cits, kas būtībā nav tik svarīgi. Svarīgāk ir tas, ka visu savu mantu, kas jums pieder, jūs atnesat man un tad es viņu kautkur nolikšu tālāk no velna acīm, bet paši varēsiet doties sirdšķīstā kristiešu apmetnē, kurā saimniekošana notiks pēc benediktiešu mūku parauga - viss kā naturālā saimniecībā. Tikai pozitīvā iezīme būs tā, ka visi vēl varēs viens otru mīlēt pēc sirds patikas, brīvas attiecības, tā teikt. Un reizi mēnesī es atbraukšu ar savu džipu nolasīt kādu sprediķīti dvēseles pestīšanai. Ziemā gan būs grūtāk, bet caur ciesšanām ir lielāka iespēja atrāk uzbraukt paradīzē. Kā mēs zinam, tad visus mocekļus tas kungs pa taisno uzrauj debesīs. Kādi tam visam ir plusi? Pats galvenais protams ir pestīšana, bet nemazāk svarīga ir atteikšanās no mūsdienu mēra - stresa un visām problēmām. Neparko vairāk nebūs jāuztraucas, varēs mierīgi audzēt kartupelīšus un nodoties meditācijai un dzīvot bunkurī kā mūsu mīļais Če(viņš gan nebija diezko ticīgs, bet uz to var pievērt acis) Vietiņu apmetnes būvēšanai es ierādīšu, kad būs pieteikušies 20 pietiekami turīgi cilvēki, jo nabadzīgajiem nav no kā atteikties, tāpēc debesīs viņi tiks uzņemti automātiski(bet lielāka iespēja tur nonākt, protams, ir no kautkā atsakoties) Pieteikties var tepat komentāros. |
|