Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, March 5th, 2004
| Time |
Event |
| 12:01a |
Dobro pozhalovutj v Gruziju
Vienam paziņam sanāca aizbraukt uz Gruziju paskatīties kā cilvēki dzīvo. Gruzija protams zeme skaista, kalni, gruzīni viesmīlīgi, iedzert arī mīl, vīns lēts. Pat zāli bij dabūjis uzpīpēt, kad ar zirgiem aizjāja uz kaimiņu ģerevņu pakaļ. Bet interesantākais gadijums viņam noticis autobusā. Izdomājis aizbraukt uz Tbilisi no onkuļa Revaza sētas. Autobuss simpātisks, tāds apaļš, pelēks, ar zilu svītru pa vidu. Iekāpj iekšā mans paziņa, par biļeti izdomā samaksāt šoferītim. Dod tos tugrikus, cik jau nu tur vajag, šoferītis paņem un turpina stūrēt, nepaskatoties uz latviešu ceļinieku. Paziņa domā - sveša zeme, iekāps konduktori, prasīs biļeti, vel izsēdinās un ar kinžaliem sadurs, vaig paprasīt tomēr. Prasa - A biljetik možno? Šoferis aptur autobusu, pagriežas pret manu paziņu, paliek sarkans un sāk rullēt tādu biļešu rulli laukā - ak biljetik tebje nužno, vot tebje, vot tjebe, vozmi skoļko hocheš, njemešaj jehatj, ja šofjor - un tik rullē biļetes laukā. Izrullējis pusrulli šoferis(bet izskatās viņš simpātisks, deguns milzīgs kā vecam rabīnam, krekliņš bez rokam, tāds puscaurspīdīgs, speķains, ķede ar krustiņu kaklā un spalvains kā pērtiķis) ņem un atlikušo apli ar biļetēm uzmauc manam paziņam kaklā, pagriežas pret ceļu, iedarbina autobusu un mierīgi turpina braukt. Mūsu tautietis kādu laiciņu apjucis stāvējis, tad nolicis pieklājīgi biļešu mudžekli vadītājam blakus, pateicis - izviņite, ja iz Latviji. Klusiņam apsēdās klusā vietiņā un mierīgi visu ceļu arī nosēdēja. | | 12:08a |
Peace to Greece
Kādu laiciņu atpakaļ man sanāca uz Grieķiju aizbraukt nejauši. Grieķija protams forša, bet par to jau jūs varat izlasīt no Dienas pielikumiem vai vel kādiem anonīmo ceļotāju atstāstijumiem. Tāpēc par Grieķiju es neko daudz nestāstīšu, es jums pastāstīšu kā es ar kuģi braucu no Triestes(Itālijā) uz Patrām(tā laikam sauca to nejēdzīgo pilsētu Grieķijā) Kuģis protams liels un smuks, daudz lielāks un krutāks par "Balto gulbi" ar kuru es uz Jaunjelgavu braucu pāri Daugavai un kurš tagad laikam ir nogrimis. Kuģī protams viss sākās ar to ka mēs izdomājām gulēt uz klāja, kajītes gan mums protams nemaz nebija paredzētas, bet nu visi pārējie klāja apdzīvotāji(kurdi, turki un baltkrievi), kad sākās vētra, ātri samuka iekša, bet nu mēs protams iekārtojāmies uz gulēšanu. Tad es saplēsu somu kautkādā mistiskā veidā. A soma svarīgs priekšmets, eju pirkt uz veikalu, bet tieši tajā brīdī piemirsies kā angliski tai stulbajai lietai bija nosaukums, saku grieķim - i want bag on my back. A šis protams nesaprot ka man mugursomu vaig. Nu labi, pārkāpu pāri letei parādiju. Tad izdomājam ka vaig alkoholu iepirkt, savādāk miegs nenāk. Kautkādā kuģa kartē veikaliņš iezīmēts, bet atrast nevar. Bet nu uz krēsla sēž vientuļš grieķis koridora vidū, izdomājam apjautāties, a šis angliski nesaprot. Es protams, liels poliglots būdams, prasu - tois parle francais? Nea, nerunā protams franciski Deutche? nea. Ruskij? Nea. Nu labi, ka nav ta nav, ejam jau prom, pēkšņi grieķis sauc - greek. Nu jā, grieķu mēs diemžēl nezinājām. Ejam tālāk pēc kartes, bet tur kur jābūt vīna veikalam ,tur atrodas kapella, tāda maza simpātiska, var grēkus izsūdzēt, ja grieķiski māk. Skatamies uzmanīgi, nu jā izejot cauri kapellai ir durvis, attaisi durvis, a tur milzīgs vīnu veikals, tiešām simpātisks. Sapērkamies vīnus, sadzeramies vīnus, ejam gulēt. Vētra briesmīga, krēsli lido pa gaisu, turki arī, kuri vel nav paspējuši samukt iekšā, bet mēs guļam. No rīta pamostos, eju uz ateju noskūt bārdu un nokārto dabiskās vajadzības, aizeju, sēžu uz tā krēsla ar caurumu un domāju - ui jupis, kā vakar esmu dzēris, nevar uz poda nosēdēt, pēc kāda laiciņa tikai sapratu, ka vētra naktī kuģi iešūpojusi... |
|