Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, February 12th, 2004
| Time |
Event |
| 5:29a |
Savāds rīts un savāds vakars, savāds man ar Jēzu sakars
Intrsanti kāpēc es pamodos 5os no rīta. Nevarētu taču būt ka cilvēks pamoztas dēļ tā vien, ka viņam lauz kaulus un ir nežēlīgi riebīga pašsajūta. Likās jau ka lietvuvēns būs piemeties, bet laikam kautkāds triperis - mēris vai gripa. Un tas jau ir daudz sliktāk. No lietuvēna var easy tikt vaļā uzzīmējot uz durvīm lietuvena krustu(profilakse) vai kad jau piemeties, tad tikai jāpakustina kreisās kājas mazais pirkstiņš. A ar šitādu slimību ir savādāk. Pirmkārt grūti noteikt diagnozi, otrkārt pašsajūta tik slikta ka slinkums ārstēties. Tā kā gulēt man negribas un visi citi jau guļ tā ka aprunāties īsti nav ar ko tad es uzrakstīšu par vienu jauku atgadijumu.
Ir tāda ļoti slepena brālība(starptautiska), kurā arī man ir tas gods piedalīties. Šīs brālības latvijas kopiena ir ļoti plaši pārstāvēta un ikpalaikam sarīko pa kādam pasākumam kur pārrunā svarīgus jautājumus kā dzīvot tālāk. Ļoti daudz biedru ir tieši Ventspilī kuru pēdējā laikā ir sanācis ļoti daudz pieminēt, tāpēc nākamreiz es centīšos uzrakstīt par kādu citu pilsētu, piemēram par Preiļiem. Tā kā tur tie mūsu brāļi tik daudz, tad tika nolemts aizbraukt paskatīties kā tur īsti ir un varbūt pa ceļam kādā zvejniekciemā butes iepirkt. Es gan pats nevarēju šajā pasākumā piedalīties dažādu financiālu darijumu dēļ, bet pasākums bez šaubām arī bez manis bija ļoti labā sastāvā. Un šī stāsta galvenais varonis arī devās kopā ar pārējiem. Jau viņa izskatas liecina par lielu personību. Viņa bārda darītu godu pašam vecākajam rabīnam bet pats galvenais jau laikam ir tas pozitīvisms ko var sastapt šī jaukā cilvēka darbība.
Pasākums izvērtās kā jau tādi pasākumi izvēršas un to es daudz nepārstāstīšu bet visa tā rezultātā galvenajam varonim savajadzējās iziet ārā atbrīvoties no liekā šķidruma. Un jūs jau zinat ka katrs cilvēks pēc dabas ir revolucionārs, itsevišķi kad ierauga džipu( ja vien tas nav tavējais). Tādos gadijumos cilvēks parasti izjūt īpašu nepatiku pret buržujiem un citiem asinsūcējiem, kas nolaupa sērdieņiem un bāreņiem pēdējo naudiņu tā ka pat maizītei nepietiek(labi ja šņabim paliek). Nu un tad protestējot, labais cilvēks apčurāja šo džipu.
Viss tā arī noteikti būtu beidzies, ja vien džips nepiederētu Ventspils policijas priekšniekam un pats nejēdzīgākais tas, ka šis priekšnieks arī sēdēja iekšā. Nu un tad viņs ar vel kādu militāristu izdomāja ka ir ticis veikts sabotāžas akts un nolēma bārdaino cīnītāju arestēt. Bet te nāca palīga pārējā kopiena, kaut arī tas nevisai līdzēja un šis jaukais cilvēks, kuru pēc skata varētu noturēt par kādas cilts burvi, vai vismaz pestītāju,kas atnācis vēlreiz glābt mūsu grēcīgās dvēseles, tika nogādāts policijas iecirknī. Tur ieradās arī pārējā kopiena un visādi traucēja policistiem spēlēt pasjansu un uzstāja uz biedra atbrīvošanu, stādoties priekšā par latvijas futzāla komandu un uzstādot arestēto kā pašu kapteini(pēc kura gan viņš nevisai izskatas) Tas gan arī neguva atbalstu policistu vidū, bet nākamā dienā pret paskaidrojumu viņš tapa atbrīvots
Pats svarīgākais šajā atgadijumā ir paskaidrojums kurš tagad ir kautkur Venstpils policijas seifā un diemžēl nav nonācis atklātībā. Bet kādreiz kad tiks noņemts slepenības plīvurs un paskaidrojums tiks publicēts, tad tas noteikti kļūs par revolūcijas manifestu vai vismaz par literatūras pieminekli jo paskaidrot kāpēc tu esi apčurājis džipu var tikai augsti attīstītā literārā stilā. | | 5:30a |
Gardēžu ceļvedis
Es varbūt arī turpmāk pa kādai reizei aprakstīšu kādu labu vietu kur var paēst jo ēšana ir mana ļoti patīkama dzīves sastāvdaļa. Šoreiz būs pavisam īss apraksts par kādu iestādi Preiļos. Kādreiz man gadijās nonākt šajā skaistajā pilsētā, tikai diemžēl es vairs neko neatceros no tā ko tur redzēju, atceros tikai autoostu un kādu jauku ēstuvi kura bija piebūvēta klāt, ja nemaldos bēru namam un nesa kautkādu traģisku nosaukumu kuru es nevisai atceros, bet tas varētu būt - "saulriets" vai arī "dzīves vakars" vai kautkas tamlīdzīgs. Bet nu tā kā Preiļos es biju pirmo reizi tad es neaizrāvos ar citu vietu meklēšanu, bet saulrietu atzinu par gana labu esam. Iekšpusē šis iestādijums bija ļoti labi iekārtots - melnas tapetes ar zelta rotājumiem, atsevišķas nodaļas, gandrīz kā istabiņas, koridorā sausā ateja un spēļu automāti. Pet pats pozitīvākais un patiesībā arī tas ir tas dēļ kā es aprakstu šo ēdienreizi ir šī "restorāna" ēdienkarte. Paši ēdieni nebija nekas īpašs, bet to nosaukumi.... Piemēram salāti "garnīrs", Kijevas kotletes "memento more", karbonāde "golgātas ceļš", sautēta liellopu gaļa " Jāzeps un viņa brāļi" un deserts "asariņas"
Tā dēļ vien ir vērts aizbraukt uz Preiļiem. Es gan nevaru garantēt ka šis iestādijums vel aizvien pastāv jo es to apmeklēju pirms kādiem gadiem 5iem, bet es pieņemu ka tāds iestādijums nevar bankrotēt. Tajā dienā gan tur nebija daudz cilvēku, bet es pieņemu, ka citās uz turieni plūst tūristu tūkstoši un cīnās par vietu pie galdiņa lai tikai spētu nobaudīt kādu no šiem īpašajiem ēdieniem. | | 2:44p |
Pūķis
Pūķi vispār ir divu veidu, vieni ir tādi ar trīs galvām kas piededzina bruņiniekiem spalvas uz dibena, pūšot uguni. Un otri ir tādi maziņi, kas dzīvo pie saimnieka un dara tam viskautko labu. Tādus sauc par naudas pūķiem, vai labības pūķiem, atkarība no tā ko viņš nes tev uz māju. Kā var tikt pie tāda? Ir divas iespējas. Viena ir nopirkt no velna. Bet šeit ir problēmas tādas, ka velni tagad daudz retāk staigā pa pasauli apkārt nekā kādreiz. Otra iespēja ir pūķi pašam izaudzināt. Kā to dara? To dara tā. Ņemam melnu gaili un audzinam 9us gadus. Kad gailīts ir nodzīvojis 9us gadus, viņš kā pateicību izdēj olu. To olu ir jāperē padusē. Un no tās izšķiļas pūķis. Ar pūķi nav tik vienkārši, pūķi vajag barot katru dienu no bļodiņas un nedrīkst viņu apvainot, tad viņš var māju nodedzināt. Var gadīties ka kādreiz redzi ka pūķis lido pa gaisu (izskatas pēc meteorīta, tikai zemāk) tad var viņu aptavarīt. Vaig novilkt bikses un parādīt viņam pliku dibenu, tad viņš nomet savu kravu lejā.
Vienīgi esat uzmanīgi nevar jau zināt vai viņš naudu nesīs, atnāksiet mājās un pilns dzīvoklis būs ar graudiem pievilkts. | | 11:02p |
Pieturas zīmes u.c.
Nu nelieku es īsti kā vaidzētu un dažreiz pa kādam vārdam nepareizi uzrakstu, bet nu man slinkums iedziļināties kur kuru komatu liek, jo jēga jau tāpat no viņiem liela nav. Dažās valodās komatus liek daudz retāk. Es cenšos komatus likt tikai tur kur viņi izmaina jēgu, piemēram - nošaut nedrīkst, apžēlot! vai arī nošaut, nedrīkst apžēlot! Tādos gadijumos protams komats prasās, bet citur es viņu lieku tīri smukuma pēc uz pašiedvesmu. Var jau protams piedomāt pie komatu likšanas, bet kamēr tu domā kur jāliek komats, tikmēr tu aizmirsti ko gribi pateikt. Es itsevišķi ātri viskautko aizmirstu jo es nelietoju uzturā to tur kas pret atmiņu palīdz, neaceros kas tas bija īsti. Dažus vārdus es rakstu nedaudz savādāk nekā pieņemts, jo hmm nu nezinu, jo man tā patīk:) Piemēram neaceros. Es godīgi sakot, tāpēc dažreiz aizmirstu kā tāds vārds vispār paraksti tiek rakstīts, tapēc reizēm sanāk dažādi. Bet nu es domāju, ka cilvēks valodu izmanto lai saprastos, nevis lai stingri pieturētos pie likuma. Savādāk jau paliek līdzīgi kā ar tiesu sistēmu un likumiem. Sākotnēji likumus izgudroja lai varētu vainīgos sodīt un ja viņš nosit savu sievu tad viņam par to pienākas nocirst roku. Bet tagad likumi un tiesa ir pārvērtušies par tādu pasākumu, kur vairs neruna par to vai cilvēks ir nositis savu tiesu(par to runa policisti) bet gan par to, kuru likumu piemērot un varbūt tur var kautkā izsprukt. |
|