Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, February 11th, 2004
Time |
Event |
12:39a |
Ģēnijs Pavisam nesen izlasiju vienu smieklīgu komentāru kura radītājs nevarēja īsti izprast kas es esmu, idiots vai ģēnijs:) Vispār jau man šķiet ka starp šiem abiem jaukajiem cilvēku tipiem robeža bieži vien ir gandrīz vai nemanāma:) Par piemēru varētu ņemt kaut vai veco Vincentu van Gogu kuru bez šaubām uzskata par ģēniju, bet tas viņam netraucēja nošņāpt sev ausi:)) Runājot par gēnijiem, es personīgi nevēlos spriest par savu ģenialitāti vai debīlismu, jo parasti pašam apsūdzētajam šādos jautājumos trūkst objektivitātes:) Bet runājot tieši par ģēnijiem, tiem parasti piemīt dažas pazīmes. Tātad, cilvēkam ir daudz lielāka iespēja būt ģēnijam, ja viņš ir ruds(es neesmu), ja viņš ir kreilis(es neesmu), ja viņš ir mazs augumā(nu garš es neesmu, tā ka varbūt tomēr:), ja viņš ir slims ar šizofrēniju(hmm neesmu pārbaudijies), ja viņš ir gejs(neesmu es diemžēl gejs), ja cilvēks ir vīrietis(esmu, vismaz pēc ārējām pazīmēm:) un pats galvenais - ja cilvēks ir ebrejs(hmm nu manā gadijumā tas ir strīdīgs jautājums:)) Tātad man sakrīt laikam divi punkti. Cik jums daudz punkti sakrīt? Te gan ir arī vel papildusbonusfaktori. Ja jums ir bijusi grūta bērnība, ja jūs esat narkomāns vai vismaz alkoholiķis un ja jūs esat nākuši pasaulē grūtās dzemdībās. Runājot par ģēnijiem, es nedomāju ka gudrība vai ģenialitāte būtu kautkas tād ko vaidzētu censties sacensties. Jo cik es esmu novērojis, tie laimīgākie cilvēki ir tie dumjākie(hmm es ar esmu tīri laimīgs pec dabas, intrsanti par ko tas liecina:))) Nu ta doma ir tada - jo mazāk domāsi, jo mazak problēmu, jo mazāk problēmu jo biežāk tu laimīgs. | 12:51a |
Īpaši jauks piedāvājums Pārdodu jauku brendiju, ļoti smaržīgu un gandrīz tikpat garšīgu. Un pats galvenais brendijs nāk no labām rokām, nav paštaisīts un nav arī kontrabandas. Pie tam ja kāds nomirst, tad es naudu atdodu atpakaļ. Un galvenais ir cena - vesels litrs maksā tikai 3ls. Pēc garšas dzēriens ir ļoti līdzīgs rumam bakardi.
Runājot par lētu dzērienu iegādi, man pašam bērnība tapa zināma vieta kur var iegādāties paštaisītu alkoholu un ļoti lētu un garšīgu. Pats interesantākais bija pirkšanas procedūra. Ejam uz kioska būdiņu kura izskatas pamesta jau gadus 15, logi aizsisti ar dēļiem, apkārt klaiņo vilki, hmm aizrāvos nedaudz, vilku tur nebija, suņi klaiņo. Tad jāiet pie tās būdiņas tur sienā ir mazs caurumiņš, kurā var tikai sērkociņu iebāzt. Tur iebāž sērkociņu, apakšā zvans. Pēc laika atveras mazs dēļu lodziņš, tad jāsaka slepena parole - Veltiņ, balto! Un tad izbāžas roka, tajā jāieliek latiņš un tad tu dabū 0.7 Vienreiz gan gadijās ka veltiņas tur nebija un uz zvanu neviens neatsaucās, beigas iznāca maziņs puisītis, bet acīmredzot gana apmācīts jau tirgotāja zinībās un saka - rekur jums šņabīts un rekur kaste ar balto pulveri ko mamma liek klāt, es nezinu cik jāliek, pieliekat paši. Nezinu kas tas bija par pulveri, bet mēs to klāt nelikām, katrā ziņā bez tā šņabīts bija tāds pavājš, kādi grādi 25, ne vairāk. | 4:06p |
Par veseliem zobiem Nesen atpakaļ cilvēki apjautājās ko lai dara ar zobiem, lai tie būtu veseli, nesāpētu, necaurumotos un nebūtu dzelteni. Man uzreiz neienāca prātā kas tur par vainu, bet nu es esmu nonācis pie secinājuma. Un zobubirstes var turpmāk vispār izmest ārā, vairāk nevajadzēs. Nelaime ir citā vietā. Redz, kad tas Kungs radija tādu jocīgu radjiumu kā cilveks, nezin kapēc, viņš tam deva visādus instrumentus pielāgotus tieši tādai videi, kādā viņš dzīvo. Un zobu komplektu izsniedza tieši tādai barībai, kas uz to laiku bija paredzēta cilvēka lietošanai. Cilvēks gan protams lēnām piedalijās evolūcijas procesā, pazaudēja kupri, atmeta pirkstiņstaigāšanu, iemācijās precīzijtvērienu, kas atļāva labāk izmantot instrumentus. Un nezin kapēc atklāja arī uguni. Un pats nejēdzīgākais, sāka to izmantot ne tikai lai būtu siltums(iespējams kā rezultātā viņš pazaudēja spalvas, vismaz daļēji:), bet arī lai apceptu gaļu un saknītes. Un ko nozīmē apcepta gaļa un citi produkti? Tie paliek mīkstāki un vieglāk sakošļājami. Mums protams nav bebru zobi kurus lai nesamaitātu, kustonītim vislaik jāgrauž nost koki, bet mums ir zobi kas paredzēti lai pluinītu jēlu gaļu un cietas saknītes. Un protams pie relatīvas bezdarbības tie mīl maitāties. Bet tas vel nav viss. Protams ka ēdienu atliekas pūdē kopā zobus, tāpēc zobu birstes izgudrojums ap kādu 17.gs. bija tīri pozitīvs, bet pavisam negatīvs ir tas, ka ēdienus ap rūpniecības revolūcijas sākumu 19.gs. sāka visādi upgradēt, iekrāsot un visādi citādi sagatavot. Protams ka ēdienu krāsvielas ne tikai iekrāso ēdienu, bet arī zobus.( un tur galvenais nav tabaka un zobu nemazgāšana) Pie tam tiem, kuri pamanijās padzīvot arī padomju laikā, zobi parasti ir sūdīgāki, jo vismaz 80os gados ar svaigu gaļu ko paplēst bija lielas problēmas, es dabūju labākajā gadijumā ieēst cīsiņus, bet tos ēdot zobi diezko nenoslogojas, līdz ar to man līdz 13 gadu vecumam jau bija izveidojušies krietni daudz cauru zobu. Tagad kad es diezgan bieži pamanos ieēst kādu steiku, vai papluinīt kādu pusjēlu šķiņķīti, mani zobi tālāk neturpina bojāties, saglabājot diezgan apmierinošu kondīciju. Tātad ieteikumi - Gatavojiet paši ēdienu no pašu kautas cūkas:) Mīlat steiku, vai arī pierodat pie jēlas gaļas. Neēdat izgudrotus ēdienus kas nav dabiski - saldumi, desa, kola
Vai arī darat kā es - eh gan jau izturēs kādu laiciņu vel, galvenais ka garšīgi un gan jau izgudros plastmasas protēzes kas necaurumojas un visu laiku ir baltas. |
|