Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, February 9th, 2004
Time |
Event |
4:32p |
Briesmīgs atgadijums Es zinu ka daudzi cilvēki nemīl melnus kaķus, cilvēkus melnās drēbēs un tantes ar līkiem deguniem. Man gan patīk melni kaķīši(viens dzīvo man laukos, visu laiku ēd un guļ un ir ļoti pozitīvs un neko nelabu nedara), melnas drēbes ar ir ok un līks deguns ir katram sevi cienošam ebrejam. Bet atgadijums notika ar sikspārni. Es nezinu ko simbolizē sikspārnis, ja neskaita drakulu. Bet ja mājā pa atvērtu logu ielido putniņš tad ir tāds ticējums ka kādam jāmirst(°Vienreiz gan ielidoja un nu jau pāris gadus neviens nav miris, bet nu tas tā) Vienam paziņam istabā, vakarā, ielidoja sikspārnis. Visi mājinieki centās nejauko lidoni izdabūt laukā vai vismaz nosist, bet nekādi nesanāca un pēc ilgiem pūliņiem izrādijās ka sikspārnis kautkur pazudis. Nu ka nav ta nav, varbūt izmuka pa logu laukā. Bet nākošā dienā vecmāmiņa, kas tur arī dzīvoja, stipri savārga. Un savārga veselu gadu. Pa pusei paralizēta, pa pusei slima, gulēja, gulēja un pēc gada ap to pašu laiku atstāja šo nejēdzīgo pasauli. Tad kad sāka mēzt ārā vecmāmiņas mantas uz dedzināšanu, izdomāja izmest arī gultu, kurā viņa bija pēdējo gadu pavadijusi. Un atklājās ka zem matrača ir - beigts sikspārnis... | 11:33p |
Studenti Nu jūs jau noteikti zinat ka studenti ir tādi hmm cilvēki, kas pamanās izdarīt viskautko un par to nemaz nevaidzētu brīnīties, itsevišķi ja tas ir saistībā ar alkoholu. Nu bet šis gadijums ir ļoti jauks, itsevišķi ja pazīst galvenos varoņus. Abi divi viņi ir studenti. Abi divi ir labi studenti. Viens no viņiem ir kā izkāpis no filmas par 30 gadiem otrs no viņiem ir gandrīz kā OZOLS, tikai pavisam savādāks, bet viņu sauc tāpat, tāpēc ka viņam ir zelta zobi. Nu un tad abi šie stāsta varoņi(kurus man ir tas gods pašam pazīt personīgi) izdomāja, ka lekcijās var diezgan labi arī iedzert. Izgudrojums nav nekas orģināls, bet ļoti patīkams. Nu un tad viņi abi sēž vienā nejēdzīgā lekcijā, kur pasniedzēja neparko daudz nesatraucas un dzer portvīnu. Portvīns zem galda, katram garš salmiņš un dzer un forši, nemaz nejūt ka 90min jāsēž. Portvīns bija tīri ok un pie tam katram pa diviem. Un visa tā rezultātā abi aizmieg. Pamostas, sākusies jau nākošā lekcija. Pie pavisam nejēdzīga pasniedzēja, pie paša briesmīgākā kas vien var būt(Man ir tas gods pazīt viņu arī, tikai es par to nepriecājos). Pamostas gan tikai Ozols un skatās ar stiklainām acīm. Otrs guļ. Viss jau būtu labi, tikai tas otrs sāk krākt. Situācija jau paliek pavisam neveselīga un Ozols sāk dauzīt tam otram pa muguru lai tas mostas un netraucē izglītoties. Bet notiek neparedzētais, tas otrs, pielec kājās pasaka kautko pavisam nejēdzīgu, pie tam ļoti skaļu, kautko apmēram - Padomju savienībā raķešu nav(ir nu gan labi sapņi) un atkrīt atpakaļ un guļ tālāk. Pasniedzējs beidzot abiem ir pievērsis uzmanību un nenojauzdams kāpēc Ozols izskatas sazaļējis jautā par to otru - un bieži viņš tā? Ozols jūt ka kā vērs muti vaļā, tā vems, bet kautkas jāsaka. Nu izdomā ka purinās tik galvu, bet nezin kāds velns parauj aiz mēles, jo negribas jau draugu grūzt nelaimē. Grib jau teikt ka tas otrs nav dzēris bet tikai viņam slikti - bet kā saka tā vēmiens pa visu auditoriju.
Runāšana sudrabs, klusēšana zelts kā sacīt jāsaka. |
|