Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, February 3rd, 2004
| Time |
Event |
| 2:01a |
Pirms gulētiešanas
Ienāca prātā kāds atgadijums kas notika ar vienu manu manu paziņu. Es pats nevisai mīlu visādus spoku stāstus, bet nu pirms gulētiešanas vienu es tomēr pastāstīšu, kas notika ar vienu manu paziņu un iespējams, ka tas nemaz nav spoku stāsts, bet vienkārši pārpratums. Tātad šis mans draugs brauc ar mašīnu uz Liepāju un būdams labs cilvēks paņem stopētāju, kādu nevisai patīkama izskata vecenīti ar tortes kasti. Mans draugs nav no tiem kam ļoti patiktos runāt, itsevišķi ar vecām tantēm(atšķirībā no manis, es nezin kāpēc vienmēr gūstu lielu piekrišanu pie vecmāmiņām:). Bet nu šī tantīte riebīgi smaidīdama pati uzsāk sarunu - redz braucot uz māsas bērēm, torti vedot(laba dāvana uz bērēm:), un tad sāk runāt vel visādas nevisai patīkamas lietas saistībā ar šo ļoti skumjo atgadijumu. Mans draugs teicās ka viņam esot pavisam neomulīgi palicis un viņš izdomājis tikt no vecenes vaļā, savādāk braukšana pavisam neveselīga. Nu un šis aptur mašīnu, saka ka noslāpusi, kautkas samaitājies, lai vecene izkāpj ārā un paskatās vai aizmugurē uguņi deg. Vecene arī iztraušas un mans draugs uzreiz uzspiež gāzi un atstāj veceni mežā. Pabraucis kādu gabalu ierauga ka vecenes torte stāv uz krēsla. Hmm, jau taisijās mest ārā pa logu, bet tad izdomā ka jāpaskatas kas tā par torti, varbūt laba un var pats kā nebūt izmantot lietderīgi lai neiet laba manta āpšiem par barību. Attaisa vaļā tortes kasti, bet tur... sarūsējis nazis. | | 8:17p |
Pirts II
Viens mans paziņa līdzīgi daudziem citiem ir apmeties Rīgā uz dzīvi lai baudītu izglītību un netikai, bet orģināli viņš nāk no Jelgavas. Nu un kā tas parasti gadās vecie draugi viņam zvana un saka - ev draugs, mums te pirts būs, atbrauc, pastāstīsi kā cilvēki Rīga dzīvo, iedzersim, parunāsimies. Mans paziņa gan tajā dzīves posmā nevisai alka pēc skaļiem pasākumiem tāpēc drošības pēc apjautājās - A tur daudz cilvēku būs, vai tikai visi vecie. - Kāda runa, vecai, tikai savējie, pirts vopshem, brauc tik šurp, aizvedīsim ar mašīnu, tas pie Jelgavas netālum baigi labi būs.
Nu vecos draugus satikt vienmēr pozitīvi, viskautko jaunu var saklausīt, kurš ar kuru salaidis, kurš ko nelabu sadarijis, tāpēc mans draugs izdomā ka jābrauc vien ir. Izrādās pirts nav netālu no Jelgavas, bet gan patālu no Jelgavas, čuhņā kautkādā kilometrus 15-20 līdz Jelgavai. Nu tas jau itkā arī nebūtu tik svarīgi, bet ieejot pirtī paveras skats kas atgādina ainu no vecās derības ja nemaldos par Sodomu un Gomoru - Maza telpa, divi soli, uz abiem guļ viens milzīgs kabans, kurš atbild uz visiem lūgumiem padalīties sēžampaliknī ar - nositīšu. Bet tas vel būtu mazākais, telpā ir kādi cilvēki 40, lielākoties nepazīstami, savākti no labākajiem Jelgavas rajoniem lai maksāt mazāk vaidzētu. Plaši pārstāvētas šeit ir dažādas sabiedrības daļas, mazi urļiki, lieli huļigāni, mazgadīgas šļuhas un tādas pašas tikai vecākas. Mūziku uztur magnetafons ar kasetēm un kalbaskām, daži jau ir manāmi sadzērušies un viens kā reiz izlec caur logu(ar visiem stikliem) un dodas karjerā slīcināties. Tajā pašā laikā tiek nozagta(aizņemta) īpašnieces mašīna(Vēlāk viņa atradās, bet tika nozagta otreiz un vismaz tajā laikā kad mans paziņa tur uzturējās, vairāk neatradās) Mans draugs saprata ka nekā aizraujoša te nebūs un lika uzsvaru uz alkoholu.
Bet... kā tas laukos parasti notiek, ieradās vietējie, nevis vienkārši vietējie, bet vietējie bandīti, 4os bmw un sāk visus dauzīt kas neguļ. Kad visi ir daudz maz addauzīti, vietējie sāk mocīt saimnieces suņus, kad arī tas viņiem apnīk(mans draugs tajā laikā izlikās piedzēries, kas viņam dažu iemeslu dēļ tīri labi sanāca, tāpēc vietējie teica - šitas tāpat guļ, nesitam), vietējā sabiedrības elite izdomā jautru izklaidi, saucas kross mežā ar šķēršļiem. Visiem liek skriet pa mežu un paši skrien pakaļ un liek padenes un nometā ar čiekuriem un vel viskautko jauku izdomā. Daļa pasākuma dalībnieku ar kājām klusiņām, slapstoties pa mežu devās uz Jelgavu. Bet mans draugs sagaidija rītu. No rīta izrādijās ka visi kas bija ar mašīnām laimīgi ir aizmukuši, jābrauc ar autobusu. Autobusi izrādas iet tikai divreiz diena no rīta un vakarā. Protams ka visi grib braukt no rīta, bet visi ir kādi cilvēki 25. Un kad piebrauc autobuss, tad izrādas ka tas ir mikroautobuss pie tam viņam būtu jābūt diezgan lepni nesot tādu vārdu. Visi kautkā sakāpj iekšā, mans draugs piespiests ar seju pie stikla un laimīgi dodas uz Jelgavu.
Un pasakat vel ka tikai Nigērijā var redzēt tādus pārpildītus autobusus. | | 8:18p |
Par melanholisku dvēseli
Šķiet ka šeit pārsvarā ir tāda publika ar melanholisku dvēseli, kura vismaz vienreiz nedēļā cenšas padomāt par pašnāvību un savu bezvērtīgo dzīvi. Jūs domājat ka šādi cilvēki pārsvarā ir kalsni zēni ar melniem matiem un nagiem vai arī bālas meitenes ar daudz caurumiem un dzelzīšiem, bet gadās arī savādāk. Man kādreiz bija viens pazīstams panks, un tik melanholisku dvēseli man nekad vairs nav nacies sastapt. Viņam bija tik daudz ciešanu un pārdzīvojumu dzīvē, ka neviens tīnis pašnāvnieks viņam nespētu līdzināties. Šis panks no ārpuses varbūt izskatijās ļoti briesmīgs un katrā ziņā spēcīgs un raupjš. Kādreiz kad viņam bija īpaša nevēlēšanās doties uz darbu zāģēt kokus viņs uz ielas uzplijās vienam jaukam cilvēkam uzvalciņā ar koferīti un draudēja - iesit pa aci lai man būtu zilums, lai nevaidzētu iet uz darbu. Kad jaukais cilvēks atteicās tad mans paziņa teica - vai arī es tev pašam pa aci. Nu un kautkā beigas viņš to zilumu dabūja, bet nejau par to ir stāsts, arī ne par to kā viņu izslēdza no skolas un viņs gribēja nožņaugt skolotāju ar diegu. Bet stāsts ir par Panka kāmīti. Jā, šim pankam mājās bija ļoti mīļš kāmītis. Kādreiz viņam bija arī kaķis, bet to viņs noskuva, atstāja tikai grebeni un kaķis pēc kāda laika palika zils un nosprāga(nevaig kaķus ziemā skūt, skujat vasarā) Bet kāmītis viņam bija ļoti ļoti mīļš. Kādreiz viņš iesēja kāmīti gumijā un spēlējās kā ar yo-yo. Bet nejauši atdauzija mazo radībiņu pret sienu un neko vairs nevarēja glābt. Tad mans paziņa panks aiz nelaimes sāka stipri lietot alkoholu un nolēma pakārties. Iedzina sienā naglu, piesēja kautko līdzīgu striķim, drīzāk gan tas bija diegs, aptina ap kaklu un rāvās prom, cenzdamies aizrauties prom no šās netaisnīgās pasaules, bet nagla iztrūka no sienas un tā vēl tagad šis mans paziņa kuru pat Dievs nav pieņēmis klīst skumīgs pa pasauli. Nesen es viņu satiku pie ārsta, galvaskausu bija nedaudz kautkur ieplēsis. Eh labs cilvēks. Ar sāpi. | | 11:21p |
Teiciens
Trešajā dienā ciemiņi sāk smirdēt |
|