(bez virsraksta)
5.. Mar, 2014 | 09:30 am
No:: naivums
Goda vārds, es šitos cilvēkus nesaprotu.
Nu laikam jau, ka tie vienkārši nav vēl sasnieguši kādu prāta, apziņas, izpratnes, sajēgas līmeni.
Nu kā gan var vēl labāk nokaut saraksti un jebkādu vēlēšanos to turpināt, ja ne atbildot ar vienu vārdu.
Tā jau nav sarakstīšanās, tā ir atrakstīšanās. Pat atrakstīšanās tā nav, hrens viņu zina, kas tas ir.
Ja tev nav laika, tad neraksti vispār neko, nevis vienu vārdu.
Tādiem cilvēkiem laikam vispār neienāk prātā, vai viņi pirms nosūtīšanas nekad nepārlasa uzrakstīto ar domu "hmm, kā gan tas otram cilvēkam izskatīsies un vai šādu saraksti var normāli turpināt". Ja reiz tā sarakste netiek ievirzīta attiecīgā gultnē, vai netiek uzdots kāds jautājums, tas vairs nav dialogs. Tas ir monologs. Un monologs ir - ei dirst.
Tas ir apmēram kā vienā nesmieklīgā anekdotē par cilvēku apbrīnojamo spēju nokaut jebkādu komunikāciju.
Sēž divi vīri vilciena kupejā.
Priekšā tāls ceļš un viens no viņiem grib uzsākt sarunu.
- Sveiki, mani sauc Jānis!
- Mani gan ne.
Nu laikam jau, ka tie vienkārši nav vēl sasnieguši kādu prāta, apziņas, izpratnes, sajēgas līmeni.
Nu kā gan var vēl labāk nokaut saraksti un jebkādu vēlēšanos to turpināt, ja ne atbildot ar vienu vārdu.
Tā jau nav sarakstīšanās, tā ir atrakstīšanās. Pat atrakstīšanās tā nav, hrens viņu zina, kas tas ir.
Ja tev nav laika, tad neraksti vispār neko, nevis vienu vārdu.
Tādiem cilvēkiem laikam vispār neienāk prātā, vai viņi pirms nosūtīšanas nekad nepārlasa uzrakstīto ar domu "hmm, kā gan tas otram cilvēkam izskatīsies un vai šādu saraksti var normāli turpināt". Ja reiz tā sarakste netiek ievirzīta attiecīgā gultnē, vai netiek uzdots kāds jautājums, tas vairs nav dialogs. Tas ir monologs. Un monologs ir - ei dirst.
Tas ir apmēram kā vienā nesmieklīgā anekdotē par cilvēku apbrīnojamo spēju nokaut jebkādu komunikāciju.
Sēž divi vīri vilciena kupejā.
Priekšā tāls ceļš un viens no viņiem grib uzsākt sarunu.
- Sveiki, mani sauc Jānis!
- Mani gan ne.