Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju -

Nezinu kāpēc, bet gribas iešņaukt drusku kokaīna.
Es nekad neesmu šņaucis kokaīnu.
Vakar seriālā Kapones kungs pēc katra baltā pikucīša iešņaukšanas palika aizvien jestrāks. Tiesa, pēc tam nošāva viņa brāli un viņš atkal sašļuka, bet ne jau par to ir stāsts.
Es tā apņēmos šodien būt laimīgs, bet pašlaik ir tikai diena, kā diena. Es neesmu nelaimīgs, bet kaut kādu super sajūsmu un dzīvesprieka uzplūdus arī nemana. Tāpēc varbūt vajag to kokaīnu?
Un vēl par to, ka iekšējais tukšums, līdz ar kārtējo tā apzināšanu nekur nav pazudis, liecina vēlme pirkt lietas.
Katram racionāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka jāpērk aktīvi - lietas, kas pēc tam tev nesīs naudu, nevis tērēs to.
Bet man gribas pirkt nevajadzīgu, spēcīgu akustisko sistēmu. Jo tā smuki izskatās. Nu kas tas ir par stulbumu?
Nē, nu es jau saņemšos un neko nepirkšu, bet nu kur vispār var uznākt šitik debīla vēlme, kaut ko tādu pirkt?
Ai, ai, ai, jāpasmejās, jāturpina cītīgi gribēt būt laimīgam un labās lietas notiks.
Cik maksā kokaīns?