(bez virsraksta)
7.. Jan, 2014 | 07:53 am
Vakar laikam drusku pārcentos ar tām kurināšanām.
Šorīt istabā 25 grādi un tāda pamatīga sutoņa.
Pa nakti bija jāsvīst un kāds tur brīnums - murgos mocītāja bija klāt.
Viss protams tā ka vienmēr, pamodos atkal ar veselu buķeti ciešanu, taču izdevās kaut kā diezgan ātri sevi uzmundrināt, nomierināt un tagad jau ir gandrīz ok.
Es biju nelietis, bet vai es biju pelnījis to, ko saņēmu? Jo man liekas, ka esmu dabūjis vairāk, kā spēju panest, ka esmu nežēlīgi sakropļots.
No vienas puses es šīs atmiņas ienīstu un vēlos, lai tās izgaistu, jo tās nes izmisumu un sāpes. No otras puses, tās ļauj atcerēties par to, ka kādreiz ir bijis tik daudz laba un mīļa un varbūt arī dod mazu cerību, ka vēl kadreiz tā varētu būt.
Šorīt istabā 25 grādi un tāda pamatīga sutoņa.
Pa nakti bija jāsvīst un kāds tur brīnums - murgos mocītāja bija klāt.
Viss protams tā ka vienmēr, pamodos atkal ar veselu buķeti ciešanu, taču izdevās kaut kā diezgan ātri sevi uzmundrināt, nomierināt un tagad jau ir gandrīz ok.
Es biju nelietis, bet vai es biju pelnījis to, ko saņēmu? Jo man liekas, ka esmu dabūjis vairāk, kā spēju panest, ka esmu nežēlīgi sakropļots.
No vienas puses es šīs atmiņas ienīstu un vēlos, lai tās izgaistu, jo tās nes izmisumu un sāpes. No otras puses, tās ļauj atcerēties par to, ka kādreiz ir bijis tik daudz laba un mīļa un varbūt arī dod mazu cerību, ka vēl kadreiz tā varētu būt.
Link | Komentēt | Add to Memories
(bez virsraksta)
7.. Jan, 2014 | 08:41 am
Attiecībā par puķu pārdevējām es tomēr esmu neizpratnē.
Man vienmēr ir licies, ka viņas, lai gan smaida un izliekas, ka cenšas man izmeklēt pašu skaistāko ziedu, tomēr grib mani apčakarēt.
Šorīt pat, stāvu rindā, priekšā sievietei tiek izmeklēta patiesi skaista roze, tad nu tāds cerīgs pirku tādas pašas šnites rozi.
Un lūk, tagad, sēžot un skatoties uz savu rozi es tajā sāku pamanīt arvien vairāk nepilnību, pat tik daudz, ka tā sāk likties brāķis.
Vai varētu būt, ka puķu pārdevēja, redzot manu naivumu un neizpratni floristikā par mani zemiski izņirgājas ikreiz, kad es dodos pagādāt kādu krāšņāku lakstu? :D
Man vienmēr ir licies, ka viņas, lai gan smaida un izliekas, ka cenšas man izmeklēt pašu skaistāko ziedu, tomēr grib mani apčakarēt.
Šorīt pat, stāvu rindā, priekšā sievietei tiek izmeklēta patiesi skaista roze, tad nu tāds cerīgs pirku tādas pašas šnites rozi.
Un lūk, tagad, sēžot un skatoties uz savu rozi es tajā sāku pamanīt arvien vairāk nepilnību, pat tik daudz, ka tā sāk likties brāķis.
Vai varētu būt, ka puķu pārdevēja, redzot manu naivumu un neizpratni floristikā par mani zemiski izņirgājas ikreiz, kad es dodos pagādāt kādu krāšņāku lakstu? :D
Link | Komentēt | Add to Memories
(bez virsraksta)
7.. Jan, 2014 | 01:30 pm
Un kas ar tām rindām vispār ir?
Tas ir normāli, ka man ir jāņem numuriņi zem viena simta ar desmitiem cilvēku-katastrofu?
Nu kā tas nākas, ka mana darīšana bankā vai pastā vienmēr ir īsa īsiņa. Nopirkt pastmarku. 15 sekundes. Samaksāt rēķinu. 25 sekundes.
Un tomēr man ir jāstāv vienā rindā ar kaudzi ļautiņu, kuriem visiem ir pilnīgi neordināras darīšanas, kas prasa kaudzi laika. Nodot atpakaļsūtīšanai milzīgu Top-Shop (JĀ, JĀ, kāds tos sūdus arī pērk) kasti. Vismaz 10 minūtes. Ja godīgi, ko tā sieviete dārgajā kažokā pie bankas kases darīja es nezinu, bet tās bija vismaz 25 minūtes. Un tā arvien. Viņiem katram ir pilnīgi nejēdzīga un laikietilpīga darīšana. Rindas, kurās žiperīgi un nepielūdzamā laika zoba bijīgi ļaudis tiek salikti kopā ar problēmindivīdiem, kuri paralizē jebkuras institūcijas darbību būtu ar steigu jālikvidē un jāsāk diferencēt klientus vells ar ārā!
Tas ir normāli, ka man ir jāņem numuriņi zem viena simta ar desmitiem cilvēku-katastrofu?
Nu kā tas nākas, ka mana darīšana bankā vai pastā vienmēr ir īsa īsiņa. Nopirkt pastmarku. 15 sekundes. Samaksāt rēķinu. 25 sekundes.
Un tomēr man ir jāstāv vienā rindā ar kaudzi ļautiņu, kuriem visiem ir pilnīgi neordināras darīšanas, kas prasa kaudzi laika. Nodot atpakaļsūtīšanai milzīgu Top-Shop (JĀ, JĀ, kāds tos sūdus arī pērk) kasti. Vismaz 10 minūtes. Ja godīgi, ko tā sieviete dārgajā kažokā pie bankas kases darīja es nezinu, bet tās bija vismaz 25 minūtes. Un tā arvien. Viņiem katram ir pilnīgi nejēdzīga un laikietilpīga darīšana. Rindas, kurās žiperīgi un nepielūdzamā laika zoba bijīgi ļaudis tiek salikti kopā ar problēmindivīdiem, kuri paralizē jebkuras institūcijas darbību būtu ar steigu jālikvidē un jāsāk diferencēt klientus vells ar ārā!
Link | Komentēt Komentāri {4} | Add to Memories
(bez virsraksta)
7.. Jan, 2014 | 03:52 pm
Delfos zem sadaļas FANTASTIKA ir raksts "Kas notiek ar organismu, mēnesi nelietojot alkoholu".
Link | Komentēt Komentāri {7} | Add to Memories
(bez virsraksta)
7.. Jan, 2014 | 06:55 pm
mūzika: Klingande - Jubel
Ņemot vērā to, ka milzīgā euro sīknauda ir patiesi milzīga, es nolēmu izķidāt savu maku.
Visādi papīrīši, piezīmītes, vizītkartes, plastmaskartes, uzlīmītes un vēl daudz kas tur bija krājies gadiem.
Tik smieklīgs tas maks tagad izskatās - tāds plāns, plakans, kā zīdītāju mātīte pēc dzemdībām. Nu vot. Un zin cik man tie papīri un figņas tur bija?
Dahuja! Un es tagad blenžu uz to musoru un domāju, kā tas viss sagāja tur iekšā? Gluži, kā iepriekš minētā dzīvības devēja uz savu augli.
Kādi tikai čeki un pieraksti nenāca ārā, vaimandieniņ! Un atmiņas pie daudzām lapelēm un čekiem - aiiiii.
Sakārtoju 4 kaudzēs:
1) ko likšu atpakaļ
2) kur kaut kas vērtīgs uzrakstīts, pārrakstīšu uz 1 lapas un oriģinālus metīšu ārā
3) klienta kartes un vizītkartes, ko nolikšu skapītī
4) huiņa, ar ko rīt kurināšu plīti.
Tā, lūk!
P.S. Tikko viena stūrī uzgāju arī karpas zvīņas no jaungada. Lai stāv vai mest ārā? Māņticīgs neesmu, bet nu lai jau paliek, dikti nesmird. Tur, kur ir nauda, tur jau vispār nesmirdot.
Visādi papīrīši, piezīmītes, vizītkartes, plastmaskartes, uzlīmītes un vēl daudz kas tur bija krājies gadiem.
Tik smieklīgs tas maks tagad izskatās - tāds plāns, plakans, kā zīdītāju mātīte pēc dzemdībām. Nu vot. Un zin cik man tie papīri un figņas tur bija?
Dahuja! Un es tagad blenžu uz to musoru un domāju, kā tas viss sagāja tur iekšā? Gluži, kā iepriekš minētā dzīvības devēja uz savu augli.
Kādi tikai čeki un pieraksti nenāca ārā, vaimandieniņ! Un atmiņas pie daudzām lapelēm un čekiem - aiiiii.
Sakārtoju 4 kaudzēs:
1) ko likšu atpakaļ
2) kur kaut kas vērtīgs uzrakstīts, pārrakstīšu uz 1 lapas un oriģinālus metīšu ārā
3) klienta kartes un vizītkartes, ko nolikšu skapītī
4) huiņa, ar ko rīt kurināšu plīti.
Tā, lūk!
P.S. Tikko viena stūrī uzgāju arī karpas zvīņas no jaungada. Lai stāv vai mest ārā? Māņticīgs neesmu, bet nu lai jau paliek, dikti nesmird. Tur, kur ir nauda, tur jau vispār nesmirdot.