(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
7.. Jan, 2014 | 07:53 am
Vakar laikam drusku pārcentos ar tām kurināšanām.
Šorīt istabā 25 grādi un tāda pamatīga sutoņa.
Pa nakti bija jāsvīst un kāds tur brīnums - murgos mocītāja bija klāt.
Viss protams tā ka vienmēr, pamodos atkal ar veselu buķeti ciešanu, taču izdevās kaut kā diezgan ātri sevi uzmundrināt, nomierināt un tagad jau ir gandrīz ok.
Es biju nelietis, bet vai es biju pelnījis to, ko saņēmu? Jo man liekas, ka esmu dabūjis vairāk, kā spēju panest, ka esmu nežēlīgi sakropļots.
No vienas puses es šīs atmiņas ienīstu un vēlos, lai tās izgaistu, jo tās nes izmisumu un sāpes. No otras puses, tās ļauj atcerēties par to, ka kādreiz ir bijis tik daudz laba un mīļa un varbūt arī dod mazu cerību, ka vēl kadreiz tā varētu būt.
Šorīt istabā 25 grādi un tāda pamatīga sutoņa.
Pa nakti bija jāsvīst un kāds tur brīnums - murgos mocītāja bija klāt.
Viss protams tā ka vienmēr, pamodos atkal ar veselu buķeti ciešanu, taču izdevās kaut kā diezgan ātri sevi uzmundrināt, nomierināt un tagad jau ir gandrīz ok.
Es biju nelietis, bet vai es biju pelnījis to, ko saņēmu? Jo man liekas, ka esmu dabūjis vairāk, kā spēju panest, ka esmu nežēlīgi sakropļots.
No vienas puses es šīs atmiņas ienīstu un vēlos, lai tās izgaistu, jo tās nes izmisumu un sāpes. No otras puses, tās ļauj atcerēties par to, ka kādreiz ir bijis tik daudz laba un mīļa un varbūt arī dod mazu cerību, ka vēl kadreiz tā varētu būt.