(bez virsraksta)
25.. Nov, 2013 | 09:21 am
Jauna nedēļa, jaunas iespējas bla bla bla.
Vakar iegāju gulēt jau pirms 22.00, saguris biju. Tiesa, nekāda super izgulēšanās neiznāca - spilvens par cietu, sega par šauru un miegs par cauru.
Toties man ir iespaidi.
Arī iepriekšējo nakti Lietuvā naktsmiers bija diezgan švaks. Viens no istabiņas biedriem miegā šausmīgi skaļi grieza zobus. Kā vispār var tādu skaņu dabūt gatavu? Reiz, kad es mēdzu gulēt ar savu meiteni, viņa man arī citreiz no rīta žēlojās, ka es esot naktī griezis zobus tik skaļi, ka licies - tiem jāizbirst. Nu šis laikam bija līdzīgs variants.
Ļaudis runā, ka es krācu. Es gan tiem neticu, jo nekad neesmu dzirdējis sevi krācam, bet, ja mēs pieņemam, ka šie melīgie ļaudis tomēr ir runājuši patiesību, tad jāsecina, ka vismazāk izgulējās mūsu istabiņas 3. biedrs. Ā vēl ļaudis runā, ja miegā griežot zobus, tad esot cērmes.
Kamēr persona Nr.1 grieza zobus, negulējām mēs ar personu Nr.3. Kad persona Nr.1 beidza griezt zobus, tad es iemigu un sāku krākt. Rezultātā persona Nr.3 negulēja. Kad persona Nr.1 atkal sāka griezt zobus, mēs ar personu Nr.3 atkal negulējām. Iznākums ir tāds, ka persona Nr.1 skaļi griežot zobus nogulēja visu nakti (izņemot vienu mēnessērdzības mirkli, kad viņš nezin kādēļ nakts vidu piecēlās, aizgāja līdz durvīm, pastāvēja un tad devās atpakaļ griezt zobus), es gulēju periodiski un maz un persona Nr.3 laikam negulēja nemaz.
Tas ir par to.
Par kaut ko citu ir tā, ka Klaipėda's Mary The Queen Of Peace Church ir ļoti ļoti skaista baznīca. Man telefonā ir arī viena bilde. Es pilnīgi aiz neko darīt varētu braukt uz turieni reizi pa reizei klausīties sprediķus valodā, ko nepārvaldu, tikai tādēļ, lai varētu papriecāties par šo baznīcu.
Vispār Klaipēda ir riktīgi foršā pilsēta.
Senāk es turp braucu pārsvarā ar saviem draugiem, lai pavadītu laiku kopā ar zaļo pūķi, kā rezultātā neko tā īsti arī neizfiltrēju, šoreiz bija citādi, pa abām dienām tikai drusku nogaršoju liķierīti un balzamiņu, tā kā maņas un uztvere bija formā, tādēļ arī attiecīgi secinājumi.
Un vaimandieniņās, cik skaista bija viena blonda meitiņa no Viļņas kora. Es pat īsti neizprotu kā kaut kas nu TIK skaists vispār var rasties un dzīvot šajā pretīgajā pasaulē. Pirmo reizi šo skaisto būtni pamanīju Marijas miera karalienes baznīcā un tad man uz kādu brīdi pat ienāca prātā, ka viņa varētu nebūt laicīgs cilvēks.
Tiesa, mūsu sīvāko konkurentu rindās viena tumšmate arī bija acij izcili tīkama.
Un vai nav savādi, ka lietuviski zinātne ir māksla, kamēr māksla ir daile?
Vēl viena lieta ir tāda, ka rēķināšanā tik slinks (kas gan nenozīmē neapdāvināts) cilvēks kā es lietuvā varēju lieliski iztēloties, kā tas būs pēc eiro ieviešanas, kad zem preces tu skaties uz cenu, kas ir tikai kaut ko neizsakoši cipariņi, tie nerada nekādu apjēgu - dārgi tas, vai lēti, vienkārši cipariņi un es paļāvos, ka lietas maksā tik pat, cik šeit.
Vakar iegāju gulēt jau pirms 22.00, saguris biju. Tiesa, nekāda super izgulēšanās neiznāca - spilvens par cietu, sega par šauru un miegs par cauru.
Toties man ir iespaidi.
Arī iepriekšējo nakti Lietuvā naktsmiers bija diezgan švaks. Viens no istabiņas biedriem miegā šausmīgi skaļi grieza zobus. Kā vispār var tādu skaņu dabūt gatavu? Reiz, kad es mēdzu gulēt ar savu meiteni, viņa man arī citreiz no rīta žēlojās, ka es esot naktī griezis zobus tik skaļi, ka licies - tiem jāizbirst. Nu šis laikam bija līdzīgs variants.
Ļaudis runā, ka es krācu. Es gan tiem neticu, jo nekad neesmu dzirdējis sevi krācam, bet, ja mēs pieņemam, ka šie melīgie ļaudis tomēr ir runājuši patiesību, tad jāsecina, ka vismazāk izgulējās mūsu istabiņas 3. biedrs. Ā vēl ļaudis runā, ja miegā griežot zobus, tad esot cērmes.
Kamēr persona Nr.1 grieza zobus, negulējām mēs ar personu Nr.3. Kad persona Nr.1 beidza griezt zobus, tad es iemigu un sāku krākt. Rezultātā persona Nr.3 negulēja. Kad persona Nr.1 atkal sāka griezt zobus, mēs ar personu Nr.3 atkal negulējām. Iznākums ir tāds, ka persona Nr.1 skaļi griežot zobus nogulēja visu nakti (izņemot vienu mēnessērdzības mirkli, kad viņš nezin kādēļ nakts vidu piecēlās, aizgāja līdz durvīm, pastāvēja un tad devās atpakaļ griezt zobus), es gulēju periodiski un maz un persona Nr.3 laikam negulēja nemaz.
Tas ir par to.
Par kaut ko citu ir tā, ka Klaipėda's Mary The Queen Of Peace Church ir ļoti ļoti skaista baznīca. Man telefonā ir arī viena bilde. Es pilnīgi aiz neko darīt varētu braukt uz turieni reizi pa reizei klausīties sprediķus valodā, ko nepārvaldu, tikai tādēļ, lai varētu papriecāties par šo baznīcu.
Vispār Klaipēda ir riktīgi foršā pilsēta.
Senāk es turp braucu pārsvarā ar saviem draugiem, lai pavadītu laiku kopā ar zaļo pūķi, kā rezultātā neko tā īsti arī neizfiltrēju, šoreiz bija citādi, pa abām dienām tikai drusku nogaršoju liķierīti un balzamiņu, tā kā maņas un uztvere bija formā, tādēļ arī attiecīgi secinājumi.
Un vaimandieniņās, cik skaista bija viena blonda meitiņa no Viļņas kora. Es pat īsti neizprotu kā kaut kas nu TIK skaists vispār var rasties un dzīvot šajā pretīgajā pasaulē. Pirmo reizi šo skaisto būtni pamanīju Marijas miera karalienes baznīcā un tad man uz kādu brīdi pat ienāca prātā, ka viņa varētu nebūt laicīgs cilvēks.
Tiesa, mūsu sīvāko konkurentu rindās viena tumšmate arī bija acij izcili tīkama.
Un vai nav savādi, ka lietuviski zinātne ir māksla, kamēr māksla ir daile?
Vēl viena lieta ir tāda, ka rēķināšanā tik slinks (kas gan nenozīmē neapdāvināts) cilvēks kā es lietuvā varēju lieliski iztēloties, kā tas būs pēc eiro ieviešanas, kad zem preces tu skaties uz cenu, kas ir tikai kaut ko neizsakoši cipariņi, tie nerada nekādu apjēgu - dārgi tas, vai lēti, vienkārši cipariņi un es paļāvos, ka lietas maksā tik pat, cik šeit.
Link | Komentēt | Add to Memories
(bez virsraksta)
25.. Nov, 2013 | 10:18 am
Laukā snieg.
It kā nekas sevišķs, bet nu tomēr - pirmo reizi šogad redzu, ka snieg.
Pā rādijō tieši sāka skanēt Mika, tāda korāļu stila dziesma.
Un man mājās ir mandarīni.
Viss sakrīt. Šogad atkal būs ziemassvētki.
ā hujakš vairs nesnieg. ATLIKT.
It kā nekas sevišķs, bet nu tomēr - pirmo reizi šogad redzu, ka snieg.
Pā rādijō tieši sāka skanēt Mika, tāda korāļu stila dziesma.
Un man mājās ir mandarīni.
Viss sakrīt. Šogad atkal būs ziemassvētki.
ā hujakš vairs nesnieg. ATLIKT.
Link | Komentēt | Add to Memories
(bez virsraksta)
25.. Nov, 2013 | 05:05 pm
Brīžiem ir tāds fetišs palasīt vecum vecas sarakstes.
Pateisībā pat nemaz tik vecas - šī gada sākums.
Ko tikai kam tikai neesmu rakstījis, neizbrīnīties. Retu reizi kaut ko no tā atceros.
Ja godīgi, paliek mazliet bailīgi, jo liekas, ka es esmu krietnum krieni mainījies, aizvien attālinājies no socializēšanās, palicis aizvien ciniskāks un vienaldzīgāks un nejūtīgāks.
Jau krietnu laiku es turēju savu mobilo tikai uz klusumu kā dienu, tā nakti, vienkārši tā zvanīšana manī viesa nepatīkamu satraukumu. Arī ja citiem zvanīja telefons, tas mani besīja. Tagad es esmu ticis tik tālu, ka šorīt vienkārši savu mobilo izrubiju, lai man vispār nezvana ne klusi, ne skaļi, lai liek mieru.
Es šodien jūtos labi. Un jau kuro reizi ir tā, ka es jūtos labi, kad man ir vienalga gandrīz viss. Tā kā bezrūpība, tā kā bezatbildība.
Pateisībā pat nemaz tik vecas - šī gada sākums.
Ko tikai kam tikai neesmu rakstījis, neizbrīnīties. Retu reizi kaut ko no tā atceros.
Ja godīgi, paliek mazliet bailīgi, jo liekas, ka es esmu krietnum krieni mainījies, aizvien attālinājies no socializēšanās, palicis aizvien ciniskāks un vienaldzīgāks un nejūtīgāks.
Jau krietnu laiku es turēju savu mobilo tikai uz klusumu kā dienu, tā nakti, vienkārši tā zvanīšana manī viesa nepatīkamu satraukumu. Arī ja citiem zvanīja telefons, tas mani besīja. Tagad es esmu ticis tik tālu, ka šorīt vienkārši savu mobilo izrubiju, lai man vispār nezvana ne klusi, ne skaļi, lai liek mieru.
Es šodien jūtos labi. Un jau kuro reizi ir tā, ka es jūtos labi, kad man ir vienalga gandrīz viss. Tā kā bezrūpība, tā kā bezatbildība.
Link | Komentēt | Add to Memories
(bez virsraksta)
25.. Nov, 2013 | 08:03 pm
Laikam līdz šim patīkamākais vakars postcrossing ziņā - saņēmu Klimta "Skūpstu" un Renuāra "Meitenes pie klavierēm". Vai var būt vēl foršāk? :)
