(bez virsraksta)
24.. Nov, 2013 | 07:44 pm
Mēs bijām ar kori uz konkursu Lietuvā.
Gāja labi, bet es nogurstu no cilvēkiem. Atpakaļceļa autobusa bezgalīgā um-pam-pā un sarunu par belašiem vietā es izvēlējos braukt ar auto un labāk paklusēt.
Ak, cik ĻOTI man gribētos ienākot pēc šāda divu dienu pasākuma mīļajās mājās uzrunāt kādu ar vāridem "Mana mīla... un pēc tam kaut ko tādu, kā - tie ļautiņi man izbesija". Bet nu realitātē jau ir tā, ka kopš ienācu pa ārdurvīm, neesmu bildis ne vārda. Pats sev arī esmu apriebies.
Gāja labi, bet es nogurstu no cilvēkiem. Atpakaļceļa autobusa bezgalīgā um-pam-pā un sarunu par belašiem vietā es izvēlējos braukt ar auto un labāk paklusēt.
Ak, cik ĻOTI man gribētos ienākot pēc šāda divu dienu pasākuma mīļajās mājās uzrunāt kādu ar vāridem "Mana mīla... un pēc tam kaut ko tādu, kā - tie ļautiņi man izbesija". Bet nu realitātē jau ir tā, ka kopš ienācu pa ārdurvīm, neesmu bildis ne vārda. Pats sev arī esmu apriebies.