(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
25.. Nov, 2013 | 05:05 pm
Brīžiem ir tāds fetišs palasīt vecum vecas sarakstes.
Pateisībā pat nemaz tik vecas - šī gada sākums.
Ko tikai kam tikai neesmu rakstījis, neizbrīnīties. Retu reizi kaut ko no tā atceros.
Ja godīgi, paliek mazliet bailīgi, jo liekas, ka es esmu krietnum krieni mainījies, aizvien attālinājies no socializēšanās, palicis aizvien ciniskāks un vienaldzīgāks un nejūtīgāks.
Jau krietnu laiku es turēju savu mobilo tikai uz klusumu kā dienu, tā nakti, vienkārši tā zvanīšana manī viesa nepatīkamu satraukumu. Arī ja citiem zvanīja telefons, tas mani besīja. Tagad es esmu ticis tik tālu, ka šorīt vienkārši savu mobilo izrubiju, lai man vispār nezvana ne klusi, ne skaļi, lai liek mieru.
Es šodien jūtos labi. Un jau kuro reizi ir tā, ka es jūtos labi, kad man ir vienalga gandrīz viss. Tā kā bezrūpība, tā kā bezatbildība.
Pateisībā pat nemaz tik vecas - šī gada sākums.
Ko tikai kam tikai neesmu rakstījis, neizbrīnīties. Retu reizi kaut ko no tā atceros.
Ja godīgi, paliek mazliet bailīgi, jo liekas, ka es esmu krietnum krieni mainījies, aizvien attālinājies no socializēšanās, palicis aizvien ciniskāks un vienaldzīgāks un nejūtīgāks.
Jau krietnu laiku es turēju savu mobilo tikai uz klusumu kā dienu, tā nakti, vienkārši tā zvanīšana manī viesa nepatīkamu satraukumu. Arī ja citiem zvanīja telefons, tas mani besīja. Tagad es esmu ticis tik tālu, ka šorīt vienkārši savu mobilo izrubiju, lai man vispār nezvana ne klusi, ne skaļi, lai liek mieru.
Es šodien jūtos labi. Un jau kuro reizi ir tā, ka es jūtos labi, kad man ir vienalga gandrīz viss. Tā kā bezrūpība, tā kā bezatbildība.