muzungu saka... - Uz redzīti :)

Šodien laižos prom. Vakar bija daudz motivējošu sarunu ar dāņu draudziņiem par manām šaubām braukt vai nē :)
Man bija liels prieks par tām tikšanām, kas nu man bija. Nesaukšu vārdos un nikos visus, bet paldies jaukie! Ir lietas, kas nemainās. Skumji man ir par diviem cilvēkiem, ko nesatiku. Manas Ineses. No otras puses mums tā saiknīte ir tik spēcīga tāpat, ka bail brīžiem paliek :)
Man bija prieks par šiem svētkiem, ko pavadīju ar savējiem. Ģimene ir viena spēcīga padarīšana, saki ko gribi!
Viss ir pa smuko, bet jā nenoliegšu ka man gribas atpakaļ. Man patīk tas, ko es Tur daru, man ir jau mīļi cilvēki Tur un pašreiz es Turienē esmu atradusi savu vietu... so jākapā mīlīši :)
Starp citu, dīvaini bet fakts... pamanīju, ka te esmu daudz vājāka. Emocionāli nenoturīgāka, fiziski neizturīgāka, pat pumpas sametās. Tur es tak eju un ar kāju durvis taisu vaļā :D
Atpakaļ būšu vasarā kaut kad... Uzrīkosim tad vienu lielu Dzīves Svinēšanu! :) Pēc tam jau... oi... :D
Tātad paldiesiņš šīm mājām, tagad jādodas tālāk :)

btw. Par to Laimīgo Jauno gadu jums es domāju nopietni. Tātad pamēģiniet tikai būt nelaimīgi. Atbraukšu, novilkšu bikses (nelaimīgajam, nevis sev) un sadošu pa ausēm! :D

Mīlu :*