Bija divas skaistas brīvdienas, kurās nogarlaikojos un noilgojos pēc darba un mācībām. Vai nu asinīs riņķo darbaholisms, vai arī nemāku atpūsties.
Toties pietika laika apsēsties un padomāt par nākotni un saprast, ko darīt un kā turpināt. Un lēmums ir pieņemts un ir galējs.
Lai būtu galīgi jautri, trešdien no rīta zvanīja telefons. Paņemu, redzu, ka programmas vadītāja, jau iekšēji nolamājos, ka man atkal būs jāstrādā vai vēl kaut kas jādara (tad es vēl nezināju, ka atpūsties ir garlaicīgi). Izrādās, ka nē. Grasās mani nominēt kā Gada maģistranti. Vēl nezinu, kā par to jūtos. Lepna jau laikam?
Toties pietika laika apsēsties un padomāt par nākotni un saprast, ko darīt un kā turpināt. Un lēmums ir pieņemts un ir galējs.
Lai būtu galīgi jautri, trešdien no rīta zvanīja telefons. Paņemu, redzu, ka programmas vadītāja, jau iekšēji nolamājos, ka man atkal būs jāstrādā vai vēl kaut kas jādara (tad es vēl nezināju, ka atpūsties ir garlaicīgi). Izrādās, ka nē. Grasās mani nominēt kā Gada maģistranti. Vēl nezinu, kā par to jūtos. Lepna jau laikam?
Comments