Viena no lietām, kas paliek pēc tam, kad esi vienreiz izārstējies no vēža, ir iekšējas, nevaldāmas bailes no tā atgriešanās, jo statistika ir nežēlīga. Un es tiešām esmu bijusi laba, joprojām iztiekot bez cigaretēm vai alkohola, nelietojot kosmētiku ar parabēniem n'stuff. Bet bailes ir.
Vēl viena lieta, ko vari dabūt (un paturēt) pēc diagnozes epilepsija, ir veģetatīvā distonija.
Un tu nezini, vai tās sajūtas, kas iekšā ir šobrīd, kas tik ļoti tev atgādina par epilepsijas lēkmju tuvošanos, ir veģetatīvā distonija vai arī tas tiešām ir vēzis un tu nevari pārliecināties, jo fckn magnētu taisīji maija beigās un tur viss bija perfekti un uz jaunu tikt pat vēl nav iespējams. Uz EEG ir pilnas kvotas, septembra sākumā ātrākais bija maksas vieta decembrī. Pieraksts uz nākamo gadu nav atvērts. Un man ir bail un ir panika un mana veģetatīvā tikai līksmo un barojas un uzdzīvo. Un viss, ko es zinu, ir, ka vēža recidīvs uzreiz pēc operācijas var būt ļoti straujš, bet es nezinu, kā tas ir 3 gadus pēc veiksmīgas rehabilitācijas, kur visi ārsti kā viens ir teikuši, ka viss ir kārtībā.
Varētu iet gulēt, bet man ir pārāk bail. Nu jau pat vairs nezinu no kā. Galvā maisās fantāzijas par to, ko tieši es varētu darīt, lai pārliecinātos, ka tā ir tikai veģetatīvā. Izmēģināju visas pārbaudes, ko varu veikt pašrocīgi, un it kā viss ir ok... (labi, vienreiz netrāpīju perfekti degungalā, bet viena reize no 10 nav TIK slikti).
Labi. Rīt laikam jāzvana ģimenes ārstam. Ko tas dos, man nav ne jausmas. Varbūt man kāds ar autoritāti pateiks skaidri un gaiši, ka man nav taisnība un vienkārši jāsakož zobus un jāpārcieš un es maģiski kļūšu vesela un beigšu sabotēt sevi un savu potenciālo karjeru.
Vēl viena lieta, ko vari dabūt (un paturēt) pēc diagnozes epilepsija, ir veģetatīvā distonija.
Un tu nezini, vai tās sajūtas, kas iekšā ir šobrīd, kas tik ļoti tev atgādina par epilepsijas lēkmju tuvošanos, ir veģetatīvā distonija vai arī tas tiešām ir vēzis un tu nevari pārliecināties, jo fckn magnētu taisīji maija beigās un tur viss bija perfekti un uz jaunu tikt pat vēl nav iespējams. Uz EEG ir pilnas kvotas, septembra sākumā ātrākais bija maksas vieta decembrī. Pieraksts uz nākamo gadu nav atvērts. Un man ir bail un ir panika un mana veģetatīvā tikai līksmo un barojas un uzdzīvo. Un viss, ko es zinu, ir, ka vēža recidīvs uzreiz pēc operācijas var būt ļoti straujš, bet es nezinu, kā tas ir 3 gadus pēc veiksmīgas rehabilitācijas, kur visi ārsti kā viens ir teikuši, ka viss ir kārtībā.
Varētu iet gulēt, bet man ir pārāk bail. Nu jau pat vairs nezinu no kā. Galvā maisās fantāzijas par to, ko tieši es varētu darīt, lai pārliecinātos, ka tā ir tikai veģetatīvā. Izmēģināju visas pārbaudes, ko varu veikt pašrocīgi, un it kā viss ir ok... (labi, vienreiz netrāpīju perfekti degungalā, bet viena reize no 10 nav TIK slikti).
Labi. Rīt laikam jāzvana ģimenes ārstam. Ko tas dos, man nav ne jausmas. Varbūt man kāds ar autoritāti pateiks skaidri un gaiši, ka man nav taisnība un vienkārši jāsakož zobus un jāpārcieš un es maģiski kļūšu vesela un beigšu sabotēt sevi un savu potenciālo karjeru.
Comments