Vienmēr ir bijušas problēmas ar svētdienu vakariem - kļūstu nomācoši apātiska vai, gluži pretēji, iekāpju kaut kādā mānijas vilnī, kad enerģijas ir tik daudz, ka, kādas bipolārās pacientes vārdiem sakot, "gribas auļot kā zirgam".

Bet man šodien negribas auļot. Vakar arī negribējās. Nevienā dienā negribējās. Vislabprātāk izlaistos kaut kur un plivinātos kā pieneņpūka. Bet nedrīkst. Zinātniskos rakstus jāpabeidz analizēt. Aiva lika. Bet man ir niķītis.

Kad man ir svētdienas vakari, es zīmēju. Tā kā nemāku zīmēt, tas mani padara bēdīgu. Bet bēdīgs ir labāk nekā apātisks (vai maniakāls, for that matter).

Eh, bien, pelēkais pelmenis atkal guļ uz manām drēbēm.

Comments

October 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba