Kādas mazas, mazītiņas gaismiņas

Šodien jūtos saindējusies. Tāda auksta, durstīga indīte ir atradusi savu neredzamo celiņu uz manu asinsrites loku un tagad tāda sīka riņķo vien, riņķo vien, kā nebeidzamā karuselī reiz sensenos laikos Jūrmalā.

Bija gara diena. Bija tāda diena, kurā smejas un smejas, un smejas un dara to pilnīgi nedabīgi un bezjēdzīgi. Indīte ieēdas, neļauj tev apstāties. Mobilizējies, kusties, darbojies, smejies, lēkā, kusties, mobilizējies, smejies. Un tavs organisms jūt, ka neko no tā visa viņš negrib, tas viss ir meli, patiesībā apakšā ir apātija, bet tā mazā un dzēlīgi durstīgā indīte...

Khem.

Esmu apjukusi, gribu palīst zem segas un tur paslēpties, taču neļauj tie mežonīgie un ļaunie smiekli, kas ar varu laužas uz āru. Jā, tā indīte no manis sagaida, ka būšu ļauna, viņa grib, lai arī es dzeļu gluži tā pat kā to dara viņa.

Comments

October 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba