Lūk, varu iet ratā ar visu savu aptieku.
Vakar atgriezos no friziera (ieguvusi Zorga frizūru, bet tas nekas, man vienmēr ir paticis Gerijs Oldmens) un ap desmitiem vakarā sākās drebulis. Nevis tāds normālais drebulis, bet tāds vājprātīgais, kāds ir oktobra beigās, kad vidējā temperatūra 24/7 ir +2 grādi, bet apsaimniekotāji kategoriski atsakās pieslēgt apkuri. Palīdu zem segas un drebinājos, līdz kādam ienāca prātā ģeniāla doma iebarot man ibumetin. Tādi sabarotai, kļuva karsts. Nu tā riktīgi karsts, katra šūniņa deg un svilst un jūtu, kā no manis iztvaiko viss ūdens. Izmērīju temperatūru, kā tad - 38.4. Un es, naivā, cerēju uz max 37.2, kas jau ir tā pretīgākā, bet toties ļautu man šodien izbaudīt kino priekus (sorry, 
Felipe un x_f un Leo).
Felipe un x_f un Leo). Visvairāk mani, protams, uzjautrina fakts, ka kakls sāka sāpēt līdz ar brīdi, kad uzsāku dzert vitamīnus imunitātei.