Lobstrominous

Samērā krāsaina sapņu nakts. Sāku ar talku laukos, kur mēs novācām metāllūžņus no kartupeļu lauka. Turpinājumā es kādu ļoti svarīgu iemeslu dēļ iegāju klētī un tur atradu pūci un iznesu ārā, kad mana mamma mani pabrīdināja, ka tur klētī esot arī čūska, ko tā pūce gribēja ēst. Un tad nesu atkal pūci atpakaļ klētī, kopā ar oranža tualetes papīra rulli, lai viņai būtu no kā taisīt ligzdu. Pēcāk pie manis ieradās divas bijušās kursa biedrenes (nu jau pavisam citā ēkā), gribēja palikt pa nakti, bet tad beigās izdomāja, ka ies uz autobusu un brauks uz Rīgu. Un atvadījās no manis un pūces (kura jau atkal bija šeit).

Turpinājums bija vēl uzmundrinošāks. Biju fon Trapa ģimenes locekle (nu tā ģimene, kas dzied par sounds of mjūzīk) un sākās karš, un pie mums iebruka nacisti. Visa mana ģimene paguva aizbēgt un notvēra tikai mani un felipe, un, lai tas būtu maksimāli slimi, tvērēja bija mana ome, kura jau piecus gadus kā atrodas labākā pasaulē. Tā nu viņa veda mūs pāri kalniem uz Vāciju un pa ceļam mēs nonācām Portugālē, kur es konstatēju, ka man ir beigušās zāles un tīra apakšveļa. Saņēmu lekciju par to, ka man zāles nemaz nav vajadzīgas, pietiekot ar positive thinking un viņa pati tā esot izārstējusies no diabēta. Un tad ieradās mani vecāki mani izglābt un es attiecīgi pamodos.