Tātad
Tātad, vakar bija pēdējā reize. Esmu visai apmulsusi un visu nakti murgoju, ka ir sastādīts turpmākās rīcības saraksts, saskaņā ar kuru, man tagad vēl nedēļu būt jābraukā uz pusstundu ilgām procedūrām MR aparātā.
20 minūtes pavadīju konsultācijā ar savu radioloģi. Izrādās, viņi ne tikai redz, kur to staru jālaiž, bet redz arī, kādā stāvoklī ir mana galva un, ticiet vai nē, tur viss ir smuks un tīrs un nekas nav atkārtojies :) Bail piesaukt nelaimi, bet iekšēji līksmoju, jo laikam jau viss šitas pasākums bija tā vērts un vismaz šo cīņu uzvarēju. Tomēr, drošs paliek nedrošs, turpmākos gadus regulāri jāpārbaudās magnētiskajās rezonansēs, jo vēl jau visādas citas briesmas draud - rētas, sakrājies šķidrums. Bet par to es domāšu maijā.
Aiznesu jaukajiem radioloģijas asistentiem milzīgu rozā tulpju pušķi. Viņi priecājās, es arī. Nekad nebūtu ticējusi, ka Latvijas valsts slimnīcas personāls būs tas, kas man šo procedūru padarīs ciešamu. Paldies viņiem!
Un paldies 16. nodaļas māsiņām, māsiņu palīdzēm un sanitāriem, neticēju, ka joprojām ir darbinieki, kas savu darbu dara ar aizrautību un jūt līdzi saviem pacientiem! No tiesas!
Paldies ārstiem, paldies par profesionalitāti un neatteikšanos palīdzēt. Prieks redzēt, ka neesam tik korumpēti, kā sola ziņas!
Un paldies tiem cilvēkiem, kas bija ar mani cieši kopā visus šos mēnešus, kas pacieta braukšanu uz slimnīcu, vadāšanu, manu niķošanos, kas uzklausīja un juta līdz. Vislielākais paldies, protams, mammai un F.
20 minūtes pavadīju konsultācijā ar savu radioloģi. Izrādās, viņi ne tikai redz, kur to staru jālaiž, bet redz arī, kādā stāvoklī ir mana galva un, ticiet vai nē, tur viss ir smuks un tīrs un nekas nav atkārtojies :) Bail piesaukt nelaimi, bet iekšēji līksmoju, jo laikam jau viss šitas pasākums bija tā vērts un vismaz šo cīņu uzvarēju. Tomēr, drošs paliek nedrošs, turpmākos gadus regulāri jāpārbaudās magnētiskajās rezonansēs, jo vēl jau visādas citas briesmas draud - rētas, sakrājies šķidrums. Bet par to es domāšu maijā.
Aiznesu jaukajiem radioloģijas asistentiem milzīgu rozā tulpju pušķi. Viņi priecājās, es arī. Nekad nebūtu ticējusi, ka Latvijas valsts slimnīcas personāls būs tas, kas man šo procedūru padarīs ciešamu. Paldies viņiem!
Un paldies 16. nodaļas māsiņām, māsiņu palīdzēm un sanitāriem, neticēju, ka joprojām ir darbinieki, kas savu darbu dara ar aizrautību un jūt līdzi saviem pacientiem! No tiesas!
Paldies ārstiem, paldies par profesionalitāti un neatteikšanos palīdzēt. Prieks redzēt, ka neesam tik korumpēti, kā sola ziņas!
Un paldies tiem cilvēkiem, kas bija ar mani cieši kopā visus šos mēnešus, kas pacieta braukšanu uz slimnīcu, vadāšanu, manu niķošanos, kas uzklausīja un juta līdz. Vislielākais paldies, protams, mammai un F.
Comments