Papildus skaistums pārceļoties ir divu pelmeņu pārvadāšana no viņu iemīļotajām mājām un jaunu, svešu vidi.

Sākām ar pelēko, kurš ir visai mīlīgs un mierīgs. Drošības labad vēl iepriekš iedevām no vetklīnikas dabūtas tabletes un aiziet.

Atbraucot viss bija ok. Ieinteresēti visu izstaigāja, izskatīja. Parunājāmies, izrādījām, kur ir kastīte un braucām pēc rudā.

Ar rudo zinājām, ka nebūs viegli, tāpēc arī tabletes tika iegādātas. Neiedzilināsos, bet varu pačukstēt, ka viņš palika uzvaroši Torņakalnā un mēs sakauti atgriezāmies mājās.

Tikmēr pelēkais bija nolēmis, ka ir pamests un mēģinājis tikt laukā paša spēkiem. Laimīgs par mūsu atgriešanos, pavadīja atlikušo laiku sekojot pa pēdām un murkšķinot. Nomierinājām, pabarojām viņu un sevi un gājām gulēt.

No gulēšanas nekas nesanāca, jo viņā iemitinājās sātans un viņš laiku pavadīja ņaudot un krāmējoties. 2 naktī nācās celties no matrača, lai aizietu un izvilktu viņu no veļasmašīnas aizmugures, kurā bija ievēlies un netika laukā. Pasēdējām, iebarojām vēl pustableti un atgriezāmies pēc veselām 3 stundām miega. Pus7 viņš bija atpakaļ un pavadīju stundu guļot krēslā, jo klusums bija vienīgi, kad biju istabā kopā ar viņu. Turklāt, ja atļāvos iemigt, tiku uzreiz pamodināta.

Nu, dzīve nav rožu dārziņš un minkānam būt nav viegli. Svešā vietā, karstumā, bez biedra var gadīties.

Comments

October 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba