Cirmuļa atklāsmes

televīzija ir zaudējusi pārsteiguma momentu, tāpēc tagad piesaista ar neskaitāmajiem seriāliem, kas piedāvā iespēju savu dzīvi vienkārši aizmirst un tās vietā sekot līdzi nereālu cilvēku neiespējamām dzīvēm. bravo par psiholoģisku atjautību.

tā pati uzstājība, kas vīriešos ir pievilcīga un fascinējoša sievietei, ir tieši tas klupšanas akmens, kas reizēm vienkārši liek nelaist sev klāt. vīrietis neapzinās to, vai ir tīkams vai netīkams sievietei - viņam patīk un viņš medī. reizēm vajā. bet sieviete, sieviete jūtas vainīga, ka viņai nepatīk šis brīnums. jo pirmajai reakcijai taču jābūt pateicībai, ka kāds tev pievērš uzmanību - un to izjūt pat sievietes, kurām nav nekāda iemesla būt pieticīgām, spriežot par savu izskatu vai šarmu.
tādā veidā morāls spiediens bieži iegrūž sievieti attiecībās, no kurām izkļūt var tikai vardarbīgā ceļā.

mammai uznākusi kaut kāda baisa slimība, ar reiboņu lēkmēm un troksni ausīs utt. ārsti krata galvas un piedāvā diagnozes kā no teātra programmas un zāles kā no ēdienkartes, bet ātro palīdzību esmu mēneša laikā saucis jau divas reizes. tagad viņa guļ, ir depresijā un panikā, baidās iziet no mājas, baidās palikt viena. bet es nespēju atvairīt domu, ka tas ir netaisni pret mani. jo man daudz vieglāk ir pašam būt slimam, nekā mierināt citus. un tagad man nākas tikt galā ar mammas paniku. viņa saka, tu taču mani nepametīsi? un tā skatās... bet es negribu visu mūžu pie mammas sēdēt, kā viens no tiem tipiskajiem literārajiem tēliem, kas pavada sava mūža sakarīgāko daļu, aprūpējot vecākus, un beigās ienīst gan sevi, gan aprūpējamos. protams, mēnesis vēl nav iemesls satraukties, bet pieradums veidojas tik viegli.
es zinu šeit visas pareizās atbildes, bet vienlaicīgi nekas nepadara situāciju vieglāku. šobrīd nekas.
kā tur bija tas teiciens, life's a b...

Mūzika: Do You Love Me? - Nick Cave & the Bad Seeds

izplēsta dzeltena blociņa lapa no gaidīšanas telpas pasu daļā:
And the time drags on.
Čīkstošas lauku ambulances durvis
migrācijas lietu pārvaldē.
Burzma. Cilvēki migrē.
Cilvēki pilsoņo.
Garlaikojas. Šļūkā. Snauž.
Pieklusināti lamājas
Jaunatne.
Jocīgi, ka ar laiku vēlme būt rupjam
mazinās un galu galā izzūd.
There should be a lesson there.
Kad esam jauni, vēlamies
mainīt vēsturi,
un tai principā ir maza nozīme.
Varbūt tāpēc arī paslīd garām
vecuma gudrības mājieni.
Bet tas, kas mēs esam,
kas ir vecie un kas mēs būsim,
un kas viņi bija,
ir viens un tas pats.
Un arī vēsture ir tas pats, kas tagadne,
tikai mēs tās nošķiram, lai būtu vieglāk
to iemācīt skolā.
Vēsture un tagadne katru dienu
staigā pa pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes akmens un cementa kāpnēm Alunāna ielā.
Varbūt tikai man iemācīts, ka
vēsture ir ārpus manis.
Bet arī es esmu vēsture uz šīm
aukstajām trepēm.
Arī es esmu daļa no laika.
Un man nevajag mērķi kā daļai
no lielās lietas.
Kā šūnai man nevajag mērķi,
bet kā cilvēkam vajag.

if time could be influenced by destiny-kind of relations, we could speculate that one thing could happen at a certain time because another thing happened at the same or another time. However, the occurrence of all things would be restricted to 'sooner' or 'later'. We can then easily assume that it is impossible for one thing to cancel another by its mere occurrence. Should that be possible, however, the occurrence of all things could be stopped by a single event.

ieraksts uz ķēpu lapas pirms programmēšanas kontroldarba:
It is bound to happen. Whatever you ask, it is bound to happen.

for cikla algoritmu piemēru lapas otrā pusē:
-This morning I had a time warp in my hair. Yes, that hairdryer was so powerful.
-Having done adequately shall release me from the obligation to do better.
-Anyone could hate me or disrespect me, but I will still be here regardless.

zemāk seko karikatūra.

nupat iedomājos izrakt savus nebrīvā laikā sacerētos dzejoļus un visus ierakstīt kaut kur vienā vietā. piemēram, šeit. bvahahahaha!

i can spend this day with you
as lovers we will walk
and look shall i at you
as if the world was only visible through
the lens of your eye.
but what will happen tomorrow?
when i cannot explain this to you today
how being with you is fatal and
why.
oh, what will happen to us tomorrow?

I just can't get over that obsession with geniuses.
it's a combination of admiration and pity, but I can't help staring.
and at the same time, a genius of mathematics is as good as a king of a fantasy world.

sesija ir galā! juhū! :)
how do I like being cool?
I like it very much, thank you!

Mūzika: http://www.youtube.com/watch?v=X4UTTMHws0c

nupat algebras mājasdarbs man piebiedēja panikas lēkmi - es nebūšu matemātiķis, paldies. filosofēt var arī ar/par citām lietām.

tagad skatīšos House on the Hounted Hill.
Džefrija Raša dēļ es varu paciest pat pretīgu šausmeni.

reizēm dzīve ir vienkārši sūdīga. tad es daru to, ko man vajadzētu darīt - mācos, interesējos par sarežģītiem, noderīgiem jēdzieniem un skatos uz pasauli ar atvērtām acīm. un pat šovakar man negribas lasīt citu cilvēku stāstus, jo 1) manējie šobrīd ir spēcīgāki, 2) šovakar nekas negrozīs manas domas.

Garastāvoklis:: no bitter feelings
Mūzika: tik-tak tik-tak tik-tak

my lips still sting from when you last kissed me
but you never call, so I guess you don't miss me
it's another wonderful day
in the single town

Dire Straits uzstāšanās vēl 1990. gadā Herfordšīrā jau saka: mēs vairs neesam jauni un traki. ģitāras vicināšana varbūt ir forša, bet man vairāk gribas atpakaļ pie mīkstā krēsla un kāda klasiskās literatūras sējuma mājās kamīna priekšā.
hmm.
http://www.youtube.com/watch?v=dlPjxz4LGak

jūs
jūs izveda sveši
ar dunčiem un draudiem
uz svešām zemēm, un svešiem dieviem
jūs mācīja būt par draugiem

bet es vēl tagad pazīstu daudzus
kas kaut kur tālās zemēs
raud
un krāj naudu,
lai atgrieztos kādreiz mājās
un dzīvotu varbūt mazliet labāk
nekā vergi un maukas

jūs
jūs izveda sveši ar dunčiem un draudiem,
mūs izdzina pašu ļaudis

jo tuvāk nāk eksāmenu datumi, jo vairāk gribas lasīt dzeju.
un man nemaz nepatīk dzeja!

Mūzika: http://www.youtube.com/watch?v=cL9LKSAcImc

skatos Colossus: The Forbin Project.
smejos, līks palikdams.
pats sižets, neiedziļinoties tehniskos sīkumos, ir vienkāršas komēdijas cienīgs. bet, iedziļinoties tehniskos sīkumos, tas ir rēcīgs - 1970.gadā iedomāties, ka dators, kas nav speciāli programmēts cilvēka sarunvalodas uztveršanai, ne arī tādas vizuālās info interpretēšanai, kas saistīta ar cilvēka emocionālajām izpausmēm vai žestiem (nemaz jau nerunājot par šāda uzdevuma realizēšanu principā), varētu "vēlēties" uzraudzīt viena konkrēta cilvēka dzīvi... un IMDb vēl šo veidojumu klasificē kā Sci-Fi / Thriller... eeh - thank the lord for the gift of laughter! (slauku smieklu asaras no acīm)

с каждым мгновением среди моих братьев,
на каждом шагу я вижу лишь жуть,
жду, может вся эта несправедливость
расгневает бога или хоть кого-нибудь.
и если надаест вышестоящим рассам
вся наша жестокость и игры в богов,
пусть не смягчит их наша храбрость,
любовь, надежда, красота наших слов -
мы все гнилые, даже те, кто дети,
и гнусен тут даже тот, кто не врёт,
у нас у всех в крови нехватка железа,
мы все заслужили сталь между рёбр.