Cirmuļa atklāsmes

un cik tālu tu esi gatavs iet, lai dzīvotu atbilstoši sevis dotajiem padomiem?

un tomēr mēs neesam ne vieni, ne brīvi.

Mūzika: Земляне - Трава у дома

apcerīgi uzlūkojot jaunā gada ierašanos, apskatīju savu kāju un nospriedu:
kāds rūpīgs mehānisms ir neatlaidīgi organizējis atomu apvienošanos konkrētās molekulās un šo molekulu apvienošanos konkrētās vielās un pēc tam konkrētās šūnās, un neatkarīgi no tā, ko mēs varētu domāt par dvēseles un augstāko spēku vai rudimentāra loģiskā prāta eksistenci, šis organisms ir mērķtiecīgs un lietderīgs.
tas, ka esmu nolēmis to izmantot cilvēciskā manierē un integrēt cilvēku sabiedrībā, ir tikai mans lēmums, kas radies no [potenciāli pārsteidzīgiem] secinājumiem, ka šim organismam kāds jau ir izgudrojis optimālo pielietojumu.
tad iedzersim par to, lai jaunajā gadā katram organismam atrastos optimāls pielietojums!

es gribu, lai kāds man atklāj savu prātu. ne tikai ikdienišķās domas. ne tikai slēptākos noslēpumus. es gribu visu. no gudrajām idejām līdz stulbajiem pieņēmumiem, no cēlajiem nodomiem līdz pretīgajām vēlmēm. es gribu zināt, kā dzīvo cilvēks.

I sometimes think that all our lives are the imagination of somebody's mind.
but that cannot be true. why would anyone want to imagine something as boring as my life.

tiek ražots tik daudz filmu par to, ka ir ok būt nesvarīgam, mazam, pelēkam ritenītim lielajā mašīnā, ir ok nedomāt un netaisīt ambīcijas, un vairumu šo filmu ražo ASV. visumā man patīk šī filozofija, jo savā ziņā tā līdzinās budisma sludinātajai mācībai, aicina priecāties par dzīves sīkumiem un neķert kreņķi par lielajām lietām, kuras tu tāpat nespēj ietekmēt, tātad mudina tevi laimīgi un nestresojot pavadīt savu dzīvi.
taču rodas arī jautājumi par to, kas notiek, šādi dzīvojot: nav iespējams sasniegt "varas pozīciju", no kuras varētu ietekmēt lielas lietas, vai tas ir labi? daudzas sliktas lietas varētu novērst, bet tu par to pat nenojaut, jo neaizdomājies, vai tas ir labi? daudzas labas lietas netiek izdarītas tā paša iemesla dēļ, vai tas ir labi?
piemēram, mazās pilsēteles, kur viss rit tik īpaši lēni, jo cilvēku ir maz un nav nekādas vajadzības pēc strauja dzīves tempa - pēc visiem ekonomikas likumiem, šīs vietas iznīks, ļaudis emigrēs vai izmirs, un vietā kāds uzcels kazino vai industrializētu cūku fermu. lūk, tas neliekas labi, tas norāda uz visa komercializēšanos un cilvēces labo sasniegumu paslaucīšanu zem tepiķa. bet visbeidzot tas rādās neizbēgami.

galu galā sazvērestības teoriju piekritējiem, iespējams, tomēr ir taisnība: visa popkultūra, filmas, mūzika, ziņas - tas viss tiek darīts, lai novērstu mūsu uzmanību un mēs ietu bojā lēnām un bez liekas brēkas.

tikai nupat iedomājos - tas, kas filmā Avatar bija patiesi revolucionārs, bija nevis sazin kādas tur jaunās tehnoloģijas, bet gan tas, ka beidzot safantazētie labie varoņi bija lielāki par cilvēkiem, nevis liliputi, hobiti, rūķīši vai elfi. lūk, tur jau producentiem vajadzēja mazliet drosmes, lai ko tādu pieļautu.

ir tik daudz lietu, kuras es gribētu brīžiem vienkārši aizmirst, ka vienlaicīgi tas nemaz nav iespējams - tāpēc es aizmirstu lietas vienu pa vienai ilgākā laika periodā.

medicīna un ar to saistītās tehnoloģijas jau šobrīd attīstās strauji un nākotnē noteikti to darīs vēl straujāk, parādās jaunas iespējas pagarināt cilvēka mūžu, apkarot slimības, arī agrāk neārstējamas, taču kopumā mūsu mūža ilgums tik ātri nemaz nepieaug. vidusmēra cilvēks kļūst aizvien mazkustīgāks un atkarīgāks no viņu uzturošajiem medikamentiem, pārtikas piedevām un mākslīgas organisma funkciju nodrošināšanas kombinācijā ar pēc iespējas sterilu vidi, kas savukārt neveicina imunitāti un pakļauj cilvēku riskam nomirt no kura katra vienkārša, tikai iepriekš nekonstatēta vīrusa. turklāt jaunattīstītās medicīnas iespējas nav pieejamas lielākajai daļai cilvēces finanšu apsvērumu dēļ, līdz ar to daļa no šīs masas jebkurā gadījumā izdzīvo, tikai pateicoties nesterilajiem dzīves apstākļiem, kamēr pārējie var atļauties tikai sterilo vidi, bet ne ar to kombinējamo medicīnisko palīdzību.
es domāju, tā ir tikai kārtējā dabiskā izlase. izdzīvot šādi spēs tikai tie, kuriem ir vislabākais gēnu materiāls - kuru ķermenis spēs pielāgoties šādai pa pusei mākslīgai dzīvei.

ir jau labi, ir jau labi...

Mūzika: http://topdocumentaryfilms.com/2012-the-end-of-the-world/

nudien, cilvēkam, kas netic cilvēces pārākumam, nav iemesla tiekties pēc vietas cilvēku atmiņā.

rīta agrumā aizdevos uz universitāti atrādīt mājasdarbus. viens no tiem izrādījās neperfekts, un es, protams, dziļi pārdzīvoju, bet tad satiku dažus cilvēkus, kas mani ievērojami uzmundrināja un uzvedināja uz satriecošām atklāsmēm. tātad:
1) es tikai mācos. man nav sevi jānīst par to, ka neesmu piedzimis ar enciklopēdiju galvā.
2) viss nav jāizdara šodien. rītdiena, visticamāk, pienāks. visticamāk, pienāks vēl ļoti daudzas dienas. un to, ko es gribēju izdarīt šodien, es varēšu darīt pamazām vēl ļoti, ļoti ilgi. un tas nav slikti, tieši otrādi - tas ir lieliski.

Garastāvoklis:: saulīte!

The Invention of Lying - satriecoša filma.
tas Ricky Gervais ir tomēr dikti veikls sižetu taisītājs.

ja spriež pēc skype un draugiem.lv, tad no pasaules iedzīvotājiem 80% ir indieši.

Mūzika: Fall Out Boy - Honorable Memory

man patīk apskatīt dzīvokļu pārdošanas sludinājumus netā. es paskatos, kā tur ierīkots kamīns, kāds skats pa logu, kādi iekšā dīvāni un lustras, cik liela virtuve, kur veļasmašīna nolikta, beigās nospriežu, ka jauki jau ir, bet es tādu dzīvokli gan negribētu - es mācētu labāk iekārtot, dīvāni nav praktiski, aizkari ir nesmuki, un vispār plānojums nekur neder. un tad laimīgs atgriežos savā Ķengaraga vienistabas realitātē.

man ir tendence skatīties filmas vēlreiz.
par spīti tam, ka es jau zinu, ko sagaidīt, vienlaicīgi man bieži liekas, ka kāds ir samainījis filmas beigas. šodien pat uzspļāvu veselai kaudzei mājasdarbu un nekādas mācību stundas nenotika. es skatījos filmas. tām visām bija atšķirīgas beigas. iluzionistam. star trekam. cīņu klubam. kaut kādai filmai hallmarkā. kaut kādai filmai ar katrīnu denēvu un viljamu hērtu. tāpēc es sāku skatīties citas filmas. filmas, kuras vēl nebiju redzējis. lai redzētu, vai arī tās beigtos atšķirīgi. bet nespēju līdz galam noskatīties nevienu. laikam nespēju izturēt spriedzi.

it just came to my mind that it is really not a coincidence that it never works out for me with people whom I like. since I never fall for the people who fall for me, how could it be otherwise? but we are who we are. I should really make myself give up. I should really give up.

trolejbuss apstājās pie krēslaina kakta starp pelēku ķieģeļu māju un pelēku ķieģeļu sētu, uz pelēkas, kailas, putekļainas zemes tur mētājās alus pudeles, un man ienāca prātā: vairāk laimes kā šeit pasaulē nav.

Mūzika: Nick Cave and the Bad Seeds - Sweetheart Come

tikko kā biju apmierināts ar sevi un saviem akadēmiskajiem pasākumiem, te pēkšņi atkal kāds rīko ballīti.
nu, par ko man tas, par ko? man tā nepatīk ballītes. es jau varētu arī neiet, bet tik un tā domāšu par to. aiziešu citur, bet sajūta tā pati.
hm, vispār man droši vien nav visi mājās. ballītes taču it kā skaitās taisni tam domātas, lai cilvēki sapucētos, sapulcētos un izklaidētos. tikai es nez kāpēc nekad ballītēs neizklaidējos.
jautājums tātad ir cits: kā izklaidējas cilvēki, kam nepatīk ballītes, bet tā līdzvērtīgi ballītes principiem (kur jāpulcējas un jāpucējas, un jāizklaidējas)?

lūk, par ko visu mūžu esmu bijis bezgala dusmīgs - par to, ka neesmu ģēnijs. šito es sev vienkārši nespēju piedot.

Mūzika: http://www.youtube.com/watch?v=qtHd5j_HfI0