Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

mammai uznākusi kaut kāda baisa slimība, ar reiboņu lēkmēm un troksni ausīs utt. ārsti krata galvas un piedāvā diagnozes kā no teātra programmas un zāles kā no ēdienkartes, bet ātro palīdzību esmu mēneša laikā saucis jau divas reizes. tagad viņa guļ, ir depresijā un panikā, baidās iziet no mājas, baidās palikt viena. bet es nespēju atvairīt domu, ka tas ir netaisni pret mani. jo man daudz vieglāk ir pašam būt slimam, nekā mierināt citus. un tagad man nākas tikt galā ar mammas paniku. viņa saka, tu taču mani nepametīsi? un tā skatās... bet es negribu visu mūžu pie mammas sēdēt, kā viens no tiem tipiskajiem literārajiem tēliem, kas pavada sava mūža sakarīgāko daļu, aprūpējot vecākus, un beigās ienīst gan sevi, gan aprūpējamos. protams, mēnesis vēl nav iemesls satraukties, bet pieradums veidojas tik viegli.
es zinu šeit visas pareizās atbildes, bet vienlaicīgi nekas nepadara situāciju vieglāku. šobrīd nekas.
kā tur bija tas teiciens, life's a b...